Gourmand Guide

Latvijas alus: tendences, prognozes un pārsteigumi

Mūsu aldari gatavo daudz jaunu alus šķirņu arī rudens–ziemas sezonai. Un tā nav nekāda nejaušība: visā plašajā pasaulē alutiņu bauda, īpaši nevērojot sezonas, turklāt gada griezumā var izmantot arī mērenākus klimata apstākļus, lai varētu iepazīt šīs nozares jaunumus ar neparastām garšas īpašībām. Par to, kā atrast savu favorītu alus pasaulē, kas kļūst arvien daudzveidīgāka, Gourmand Guide sarunājās ar nozares speciālistiem.
Reading time 16 minutes

JAUNAS GARŠAS

Mūsu saruna ar someljē ANDRI RASIŅU norisinājās «Aldara alus darbnīcā», kas vienlaikus ir arī muzejs. Protams, neiztikām bez degustācijas – glāze mirklī pildījās ar bezalkoholisku (kviešu, no sērijas «Nullīte») alu. Un – tavu brīnumu! – šim alum atšķirībā no citiem bezalkoholiskajiem dzērieniem patiešām ir īsta alus garša. Kā tas var būt? Vienīgais Latvijā diplomētais someljē un vienlaikus «Aldara alus darbnīcas» direktors Andris Rasiņš mums atklāj noslēpumu: izrādās, uzņēmumam «Aldaris» vienīgajam Baltijas valstīs ir īpaša iekārta, ar kuras palīdzību no alus tiek ekstrahēts alkohols, turklāt saglabājas visas šā lieliskā dzēriena garšas īpašības un īpatnības.

Jūs esat vienīgais diplomētais alus someljē Latvijā. Par vīna someljē vēl dažs labs šo to zina... Ar ko nodarbojaties jūs?

Misija un būtība ir tā pati tam, ar ko nodarbojas vīna someljē. Alus someljē – tas ir eksperts ar īpašām zināšanām šajā jomā un spēj novērtēt attiecīgā dzēriena, konkrēti, alus, kvalitāti un īpašības. Līdz vissmalkākajām niansēm.

Kā atpazīt labu alu?

Jāsāk izgaršot... ar acīm. Mēs esam pieraduši, ka alu bieži vien pasniedz māla krūzēs, tomēr mūsu laikos šī tendence mainās – cilvēki alu visbiežāk bauda caurskatāmos pokālos, kas ļauj izvērtēt dzēriena krāsu un konsistenci. Pēc tam, protams, alus jāpagaršo, japakonsultējas ar garšas receptoriem. Tomēr – atšķirībā no vīnu degustācijas, kur tas tā arī tiek darīts, – alu nedrīkst izspļaut. Alus malks jānorij, jo receptori, kas atbild par daudzām garšas nokrāsām, niansēm, izvietoti pie mēles pamata, un tikai tā iespējams adekvāti izvērtēt konkrētam dzērienam raksturīgākās.

Kur var apgūt someljē profesiju?

Pirms septiņiem gadiem es sāku strādāt vislabākajā specializētajā alus veikalā Baltijas valstīs, tolaik t/c «Berga Bazārs» teritorijā. Tieši tur es aizrāvos ar alus kultūras un vēstures izpēti. Nu un pēc tam sāku pētīt pašus pamatus: alus trendus, kas strauji un trauksmaini mainās. Ir specializētas skolas, kurās var apgūt alus someljē profesiju. Es sev izvēlējos izglītoties prestižajā London Beer Academy un absolvēju 2016. gadā. Šobrīd organizējot meistarklases uzņēmuma «Aldaris» paspārnē, daļēji vēlos savas zināšanas nodot tālāk arī alus cienītājiem Latvijā.

Kā vari komentēt to, ka «Aldaris» uzņēmis intensīvu kursu uz jaunu alus šķirņu radīšanu? Nespeciālistam šķiet, ka to jau tā ir pārāk daudz...

Mūsu laikos ļaudis daudz ceļo un iepazīstas ar citu valstu alus šķirnēm. Gaumes un alus dzeršanas kultūra attīstās, nestāv uz

vietas. «Aldaris» vēlas ar savu produkciju kļūt ne tikai par līderi vietējā reģionā, bet arī apgūt citu valstu tirgus. Vēl tikai varu piebilst, ka šobrīd visu alus ražotāju skatieni pievērsti Ķīnai, Āzijai, jo tur ir milzīgs noieta tirgus.

Ar kādu paņēmienu jūs cerat apsteigt konkurentus?

Ar kvalitāti un inovācijām. Mūsu eksperti un meistari aldari, kā arī tirgus un trendu pētnieki rūpīgi seko alus industrijas attīstības tendencēm. Šobrīd, piemēram, ļoti aktuāli ir darīt alu dažādās ozola mucās, tādās, kur bijis vīns un arī kur bijis viskijs. Šo alus darīšanas niansi turpmāk vērā ņemsim arī mēs.

Izskatās, ka ar jauno produkciju jūs domājat pievērst sev arī daiļā dzimuma uzmanību.

Tas, ka alus ir tikai vīriešu dzēriens, ir novecojis stereotips. Sievietes arvien vairāk prot izvērtēt un lietot alu, vēl jo vairāk tāpēc, ka šobrīd tiek piedāvātas daudzas interesantas šķirnes – piemēram, ķiršu alus. Tāpēc jaunie «Aldara» produkti tiek tendēti uz iepazīšanos ar jaunām un interesantām garšām.

Un kas notiek ar bēdīgi slavenajiem alus vēderiņiem?

Tas ir kārtējais stereotips, jo alus neaudzē kilogramus, bet tikai uzdzen, stimulē apetīti. Šeit ir vietā atgādināt, ka alū ir ļoti maz kaloriju – mazāk nekā citos dzērienos, turklāt alum ir ne mazums veselībai būtisku īpašību: alū nav taukvielu, līdz ar to nav holesterīna, alus uz organismu iedarbojas nomierinoši, tātad mazina stresu, alus lietošana saprātīgā daudzumā var uzlabot miega kvalitāti. Un vēl alus palīdz novērst sirds slimības un uzlabo asinsriņķošanu.

Vai var teikt, ka alus ir latviešu nacionālais dzēriens?

Ja ņem vērā Latvijas iedzīvotāju skaitu un alus lietošanas statistiku, var teikt arī tā. Alus darītavu mums tiešām nav nemaz tik maz. Tomēr šobrīd, lai cik dīvaini tas arī izklausītos, visstraujāk alus kultūra attīstās ASV. Mēs vienmēr esam teikuši un domājuši, ka nopietnākās alus valstis ir Vācija un Beļģija, tomēr jau vairākus gadus tieši Amerika noturas līderpozīcijās visos alus segmenta parametros. Esmu apbraukājis ASV austrumu piekrasti un apmeklējis šobrīd tur vadošās alus darītavas – Hill Farmstead, Tree House Brewing, Trillium Brewing Company un arī citas. Un alus revolūcija, kas patlaban norisinās Amerikā, mani pārsteidza nesagatavoti un izbrīnīja neparasti.

Par ko jūs sapņojat kā profesionāls someljē?

Gribu popularizēt alus lietošanas kultūru. Gribu, lai ļaudis nevis tikai lok alu, bet gan bauda to. Un mēs, uzņēmums «Aldaris», darīsim visu, lai tas tā arī notiktu.

SARUNA AR VĒSTNESI

Saruna ar visnotaļ atraktīvo un šarmanto «Lielvārdes alus» vēstnieku INGEMĀRU DZENI ne tikai pārliecināja Gourmand Guide, ka vecais labais alutiņš ir ļoooti smalka padarīšana, bet arī nedaudz pavēra skatu uz tiem noslēpumiem, ar ko nodarbojas cilvēks, kam piešķirts tik neparasts tituls.

Ar ko tātad nodarbojas «alus vēstnieks»?

Lai gan ir daudz tādu cilvēku, kas šad un tad mēdz iemalkot alu, lielākoties neviens īsti nezina, kā alus tiek darīts, kādi ir alus ingredienti, ar ko atšķiras «eils» no «lāgera» u. tml. Es lasu lekcijas un stāstu ļaudīm, kā atrast un izvēlēties patiesi gardu alu, kas noderētu atbilstoši attiecīgā kompānijā un attiecīgam garastāvoklim.

Apgaismojiet nedaudz arī mūs: ar ko atšķiras eils no lāgera?

Kopš senseniem laikiem Latvijā vairāk zināms ir eils, var pat teikt, ka mums šis alus veids ir tradicionāls, jo atšķirībā no lāgera eilam fermentācijas procesā nav vajadzīga zema temperatūra un ilgs nogatavošanās laiks. Šiem abiem alus veidiem ir arī atšķirīga garša. Lai gan šobrīd robežas starp dažādiem alus veidiem kļūst aizvien relatīvākas.

Kā zināms, ir sausie vīni, pussaldie. Tagad izrādās, ka arī alu var dalīt līdzīgās grupās...

Patiešām, atkarībā no tā, kas tiek pievienots alum rūgšanas procesā, to dažkārt raksturo kā «sausu». Var arī būt, piemēram, nedaudz «skābena» garša. Turklāt mūsdienās jau gatavam alum klāt liek dažādus augļus, garšvielas, citus komponentus, un var iegūt, piemēram, pat ķiršu vai ķirbju alu.

Jūs par alu un tā darīšanu runājat ļoti emocionāli...

Jā, tas patiešām tā ir: es mīlu savu darbu. Citādi nav vērts ķerties klāt! Esmu barista un vairāku kafejnīcu dibinātājs un īpašnieks. Savulaik esmu stāvējis pie daudzu visiem labi zināmu kafejnīcu un restorānu šūpuļa. Loti lepojos un uzskatu par savu universitāti Innocent Café veidošanu un vadīšanu, bet Mārtiņu Staķi viennozīmīgi vērtēju kā savu galveno mentoru. Esmu arī pilsētas bāra Vest līdzīpašnieks. Šogad nesen nosvinējām šā bāra trīs gadu jubileju. Vienlaikus strādāju alus darītavā un nesen atvērtajā restorānā «Alķīmiķis». Ņemot vērā savu pieredzi, varu teikt, ka bieži vien oficianti un bārmeņi zina par kādu konkrētu produktu – šajā gadījumā alu – mazāk nekā visi. Un mans uzdevums ir iemācīt viņus palīdzēt cilvēkiem izmeklēt tieši to alus šķirni, kas patiks visvairāk.

Tad jau klients būs gluži vai jānopratina...

Alus piedāvātājam jābūt ne tikai informētam par dzēriena niansēm, bet arī jābūt nedaudz psihologam. Jānoprot, kam klients dod priekšroku, jāņem vērā, ka ir cilvēki, kas nemīl mainīt savus ieradumus. Un tajā pašā laikā jācenšas ieinteresēt klientu ar jaunām produkta garšām. Starp citu, kad jūs degustējat alu, jāvērtē ne tik daudz pirmais malks – tad jūs tikai sākat iepazīties ar dzērienu –, bet daudz būtiskāks ir otrais un pat trešais guldziens. Būtiski ir arī tas, kādu ēdienu klients izvēlējies. Var paņemt desertu – teiksim, brauniju, un ar nobriedinātu porteri tas būs superkomplekts – īsts baudījums. Tādas, lūk, ir alus kultūras izpratnes nianses. Alus ir gan izmeklēts, gan tīri tautisks, teiksim, demokrātisks dzēriens vienlaikus. Ar to var karstā laikā dzesēt slāpes pa taisno no pudeles. Bet var arī baudīt un izgaršot šo dzērienu no elegantiem pokāliem, vērtējot krāsu, aromātu un garšu, kas, starp citu, mainās atkarībā no dzēriena temperatūras. Alus lieliski piestāv sievietēm, un es nekļūdīšos, ja pateikšu vēl vairāk – es uzskatu, ka sievietes un alus kombinācija ir ļoti sexy.

Vai jūs piedalāties jaunu alus šķirņu izveidē alusdarītavā «Lielvārdes alus»?

Tas ir darbs komandā. Mēs vērojam pasaules tendences, skatāmies, ko no trendiem varētu pārņemt mēs. Tas vairāk ir darbs izjūtu līmenī, un būtiskas šeit ir vissmalkākās nianses. Sava loma ir arī sezonitātei – piemēram, šovasar hīts bija gaišais alus ar vieglām margrietiņu niansēm «Vasaras Saison».

Un ko jūs kā «Lielvārdes alus» vēstnesis varētu ieteikt? Kāds alus no jūsu brenda ir piemērots rudens un kāds ziemas sezonai?

Viss ir atkarīgs no preferences un sajūtām. Tomēr klasiskākie varianti varētu būt, piemēram, ķirbju alus rudenī un kas tumšāks un pilnmiesīgāks ziemā.

Ингемар Дзенис / Ingemars Dzenis

TRADĪCIJAS UN NĀKOTNE

Patlaban, kad Latvijā alus ražotāju nozare attīstās, ne tikai meklējot savu nišu veikalu plauktos, bet arī domājot par to, kā ieinteresēt patērētāju ar kvalitatīvu produktu, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par alus kultūru, par tā vietu mūsdienu cilvēka dzīvē. Saruna ar «Alus brālības» valdes priekšsēdētāju ANDREJU ŠIKORU.

Kā var izprast laba alus īpašības?

Labs alus ir tas, kas garšo patērētājam. Svarīgi, lai alus garša ir tīra un lai nav defektu un piegaršu, kas ietekmē alus kvalitāti un tā baudīšanu.

Vai alus nozarē vērojama strauja attīstība?

Alus nozarē situācija nav tāda, kāda tā bija pirms pieciem gadiem. Pašlaik alus patēriņš ir samazinājies. To ietekmē cilvēku paradumu maiņa. Cilvēki vairāk bauda alu tagad, kā arī īpaša uzmanība tiek pievērsta alus kokteiļiem. Tagad plauktos var redzēt visdažādākos alus kokteiļus ar dažādām garšām, kas mūsu patērētājam ir kaut kas vēl jauns un tātad automātiski piesaista uzmanību.

Kādas ir mūsu alus nacionālās īpatnības? Vai mūsu ražotāji ir atklājuši kādas nianses, kas raksturīgas tikai konkrētam brendam vai vietai, kurā to ražo?

Pašlaik īpašu nišu aizņem Baltijas lāgeri. Ja mēs skatāmies uz Baltiju kopumā, tad Igaunijā ražotās alus šķirnes ir «sausākas», savukārt Lietuvā – saldākas. Runājot par Latviju – tā ir pa vidu. Katrā reģionā garša ir savādāka. Piemēram, ja mēs salīdzināsim čehu aliņus ar Baltijas aliņiem, garšas atšķirība būs vērā ņemama. Tas ir atkarīgs no vietējiem garšas paradumiem.

Kā ir mainījusies alus nozare pēdējo piecu gadu laikā?

Pirms pieciem gadiem Latvijas tirgū bija 16 alus darītavas. Savukārt tagad aktīvi parādās daudz jaunu mazo alus darītavu. Gandrīz katrā reģionā ir sava maza alus darītava, kur strādā gandrīz vai viens cilvēks, kas brūvē alu un arī tirgo. Mikrobrūžu tagad ir daudz, un tie brūvē alu ar dažādām garšām un niansēm. Piemēram, tagad ir alus šķirnes ar cigoriņu, ar skuju, ar ķirbju un ar dažādu sulu piedevām utt. Tas gan nav nekas jauns, jo jau aizpagājušā gadsimtā brūvēja dažādus alus, bet uz kādu laiku šīs receptes tika aizmirstas un tagad attīstās no jauna. Tagad mēs atgriežamies pie vecām receptēm, kas iekaro patērētājus un ļauj katram atrast tādu alus šķirni vai veidu, kas viņam noteikti garšos.

5 INTERESANTI FAKTI

Alus – trešais populārākais dzēriens pasaulē tūlīt aiz ūdens un tējas.

Vissenāko alus receptūru zinātnieki atraduši 2016. gadā izrakumos Ķīnā. Vecums – ap 5000 gadiem.

Gadā zemeslodes iemītnieki izlieto ne mazāk par 2 mljrd. hektolitru alus.

Latvijā uz statistisko iedzīvotāju tiek patērēti vidēji 67,1 l alus. Līderpozīcijās Eiropā līdz šim ir Čehija ar 160 l/cilv. gadā.

Kopējais šā segmenta tirgus apgrozījums vērtējams kā 300 mljrd. USD gadā.

/

ALKOHOLA LIETOŠANAI IR NEGATĪVA IETEKME.

ALKOHOLISKO DZĒRIENU PĀRDOŠANA, IEGĀDĀŠANĀS UN NODOŠANA NEPILNGADĪGĀM PERSONĀM IR AIZLIEGTA.

Tags

līdzīgi ieraksti

Iesakām apskatīt