Art

Saruna ar Mumiy Troll solistu - Ilja Lagutenko

Kā jau solīju, „Skaņai vajag mākslu” turpinās, un 5. jūlijā tika atklāta jau otrā izstāde šovasar MVT Vasaras mājā. Šoreiz fokusā ir Bruno Vasiļevska darbs „Klusā daba – saules stars”, no kuras iedvesmojoties slavenā krievu rokgrupa Mumiy Troll radījusi jaunu skaņu ainavu, kamēr jaunais latviešu mākslinieks Krišjānis Elviks izveidojis laikmetīgu scenogrāfiju – telpisku Vasiļevsla kluso dabu, kur lūzt saules staram. Izstādes atklāšanā piedalījās arī Mumiy Troll solists Ilja Lagutenko kopā ar savu ģimeni. Mūziķis atklāšanas runā dalījās ar pavisam jauku detaļu – skaņu ainavā dzirdamā bērna balss ir viņa pašas meitas Valentīnas Veronikas balss. Lai uzzinātu arī citas interesantas detaļas par dalību projektā un Iljas attiecībām ar mākslu, aicināju slavenās grupas solistu uz sarunu.
Reading time 5 minutes

Projekts “Skaņai vajag mākslu” vēstī par mākslas un mūzikas mijiedarbību, uzsverot, ka šīs abas disciplīnas veido lielisku sintēzi, nevis tikai līdzpastāv viena no otrai. Vai Jūs varat atsaukt atmiņā kādu gadījumu vai pieredzi, kad pats piedzīvojāt šo abu izpausmes veidu perfektu simbiozi?

To visu var saskatīt dabā. Skaties uz horizontu un ieklausies apkārt esošajās skaņās. Nekad iepriekš es nebiju domājis, ka spēšu to izbaudīt tik ļoti, cik izbaudu to tagad. Es neciešu plastiskas skaņas, kas izjauc dabīgo idilli, taču tajā pašā laikā viena no manām kaislībām ir viedot mūziku urbānajai videi. Mūsu dzīve lielpilsētās, proti, šis dzīves veids, pieprasa konstantu izskaistināšanu. Manuprāt, labi mākslinieciski vadīti mūzikas festivāli padara mūsu dzīves pilsētas mūros daudz skaistākas un svētākas. Esmu piedalījies Piena Svētku veidošanā vairākus gadus un, jāsaka, ka man ļoti patīk latviešu mākslinieku un mūziķu attieksme šādu pasākumu organizēšanā, ieguldot spēku, lai urbānu vidu radītu mājīgu un iedvesmojošu.

Kurš mūziķis, grupa vai komponists ir iedvesmojis Jūs visvairāk?

Modernā mūzika mani interesē jau kopš mazotnes. Īsti nezinu, kā tieši man radās pastiprināta interese par šo mūziku, ja ņem vērā to, ka Padomju Savienībā, manas bērnības laikā, rietumu pop un rokmūzika nebija pieejama. Taču laika gaitā, es liku kopā pa gabaliņam savu rokenrola puzli – skatoties un klausoties dažādu grupu The Beatles un krievu rokgrupas Machine Vremeni kaverversijas tancplošadkās (tipiskas deju zāles Padomju Savienībā 70-tajos), lasot dažādus žurnālus un rakstus, kas atspoguļoja tā laika buržuāzisko kultūru, kā arī strādāju pusslodzes darbu 13 gadu vecumā, lai varētu nopirkt vinila plates, kas nelegāli tika ievestas no Japānas. Mani fascinēja mūzikas un mūziķu dažādība, ko varēja dzirdēt Rietumos, sākot ar Elisu Kūperu un Kiss līdz Genesis un Duran Duran. Tie bija mūziķi, kuri izpelnījās uzmanību ne tikai ar albumu vizuālo noformējumu, bet arī ar savu izskatu, un tas padarīja viņus īpaši populārus.

Vai esat pazīstams ar Latvijas mākslas pasauli? Vai esat pirmstam dzirdējis par mūsu māksliniekiem, vai arī šī ir Jūsu pirmā saskarsme ar latviešu moderno mākslu?

Vai zinājāt, ka viens no grupas Mumiy Troll pirmajiem video klipiem “Nevesta” tika izstādīts Gēteburgas Mākslas muzejā, kā daļa no vizuālās mākslas izstādes? Tas bija jau tālajā 2000. gadā un klipa režisors bija Viktors Vilks. Šķiet, to varētu dēvēt par pienācīgu sastapšanos ar latviešu mākslu. Rīga ir patiesi kompakta vide un šeit dažādu veidu mākslinieki pazīst viens otru personīgi. Man ir palaimējies, ka esmu ticis iepazīstināts un esmu nokļuvis šo cilvēku lokā jau kopš deviņdesmito gadu beigām, kad mēs, Mumiy Troll, sākām savas pirmās koncerttūres. Kopš tā laika es esmu ne tikai muzicējis kopā latviešu mūziķiem, bet arīdzan esmu iesaistījies dažādās mākslinieciskās sadarbībās ar Romānu Korovinu, Miķeli Fišeru un arī citiem māksliniekiem.

Kā, Jūsuprāt, modernās mākslas muzejam vajadzētu funkcionēt? Kādas ir svarīgākās īpašības un komponenti, kam jāpiemīt labam un kvalitatīvam mākslas muzejam?

Es nebūt neesmu eksperts šajā jomā. Varbūt dāsns mecenāts būtu labs atspēriena punkts? Tomēr ikvienai vietai ir savas unikālās īpatnības un no tām arī vajadzētu izrietēt muzeja funkcijām. Daži no cilvēkiem, ar kuriem es esmu pazīstams, ir bijuši iesaistīti jaunās Swatch Šanhajas mākslas rezidences izveidē, kas ir gan brīnišķīga ideja, gan kalpo kā ievērojams biznesa projekts. Tik daudz procesu šajā projektā mijiedarbojas. Šādas idejas un projektus es novērtēju daudz vairāk nekā attieksmi “nopirksim šo mākslas darbu, lai tas stāv kādā izbijušā noliktavā”.

Vai Jums ir vēl citas vēlmes piedalīties projektos, kas savieno vairākus dažādus mākslas veidus? Aicinām dalīties pat ar vistrakākajām idejām.

Es vienmēr esmu atvērts trakām idejām. Lai gan manas prasmes var nebūt pietiekošas, es vienmēr esmu gatavs strādāt, mēģināt, pielikt piepūli, arī labs komandas darbs ir ļoti svarīgs! Nesen es tiku pieaicināts kā autors un aktieris eksperimentālai, daudzvalodu teātra izrādei, taču diemžēl projektā nepiedalījos grupas tūres dēļ, lai gan iemeslu bija vairāk. Šobrīd es apsveru iespēju pārrakstīt un režisēt šo visu ieceri pats, taču veidojot to kā virtuālās realitātes projektu. Tā gan ir ļoti ambicioza un vēl neatklāta teritorija, bet es virtuālo realitāti redzu kā platformu, kurā var apvienot vairākus un dažādus žanrus vienkopus, kā tas vēl nekad iepriekš nav izdarīts.

/

līdzīgi ieraksti

Iesakām apskatīt