Kultūra

Skanīgs akords

Jūlija Rumjanceva
18.12.2017
Ziemassvētki ir arī klasiskās mūzikas laiks, kad tiek atskaņotas visskaistākās kompozīcijas. To notikumu vidū, kurus nedrīkst palaist garām, ir Latvijas pazīstamās mūziķu ģimenes – projekta «Trīs Osokini» piedāvājums. Ar savu koncertu plānu iepazīstina producents un idejiskā lokomotīve Andrejs Osokins.

7. janvārī ieplānots mans koncerts Lielajā ģildē – atskaņošu Dmitrija Šostakoviča mūziku un kopā ar pūtēju orķestri «Rīga» spēlēšu komponista Otro klavierkoncertu. Bet 22. janvārī «Trīs Osokini» sniegs otro lielo koncertu uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves. Tas būs neparasts priekšnesums, jo tiks aizvērts ugunsdrošības aizkars, kas izmaina zāles akustiku (kura galvenokārt paredzēta orķestra skanējumam), un tā būs ideāli piemērota klavieru solo izpildījumam – ar visām skaņas niansēm un smalkumiem. Šim koncertam ir plaša programma: Prokofjevs, Rahmaņinovs, arī Ravēls, kā arī latviešu komponisti. Jāpiebilst, ka koncertā Operā notiks projekta «Trīs Osokini» pirmā latviešu klaviermūzikai veltītā diska prezentācija.

Lūdzu, pastāstiet sīkāk par šo albumu!

Šis disks iznāks 2018. gadā un tiek veltīts Latvijas simtgadei. Albumā ir iekļauti gan visiem zināmi vietējo skaņražu šedevri, gan skaņdarbi, kas atrasti putekļainos bibliotēku plauktos un kurus neviens vēl nav dzirdējis. Diskā iekļauti visā pasaulē pazīstamā komponista Pētera Vaska mūzika, mazāk zināmo, bet arī talantīgo Ādolfa Skultes, Jāņa Ivanova un Jāņa Zālīša skaņdarbi. Pēdējais ir Skrjabina radošās pieejas turpinātājs – jaunībā rakstījis daudz kompozīciju klavierēm, tad pievērsies kora mūzikai, bet XX gadsimta 20. gados kļuvis par pazīstamu publicistu. Es atskaņoju arī speciāli man veltīto mūsdienu latviešu komponista Artura Maskata skaņdarbu ar sarežģītu nosaukumu «Kazbegi–Cminda–Sameba», ko iedvesmojis viņa ceļojums pa Gruziju un Aleksandra Puškina aprakstītās baznīcas apmeklējums. Tas ir lielformāta skaņdarbs un pirmais, ko Arturs sarakstījis tieši klavierēm. To ierakstīt bija ļoti satraucoši – mēs ar viņu ilgi konsultējāmies un diskutējām. Izskatās, ka būšu piesaucis likteni, – pēc šā darba atskaņošanas man tika piedāvāts ceļojums uz Gruziju.

Vai mūziķu dinastijā ir grūti vai arī tieši otrādi – viegli strādāt?

Mēs visi – es, tēvs un mans jaunākais brālis – esam ļoti atšķirīgi, pārstāvam trīs paaudzes un atšķirīgus klavierspēles stilus. Neraugoties uz to, ka visus skaņdarbus jaunajam albumam izpildām ar vienu instrumentu, albums ir ļoti daudzveidīgs. Gan es, gan tēvs, gan brālis no klavierēm izvilina pilnīgi dažādas skaņas. Ļoti grūti atrast viena, kaut visslavenākā izpildītāja disku, kas izceltos ar tādu stilu un estētikas dažādību kā «Trim Osokiniem». Domāju, mūsu koncertos tieši tas visvairāk pārsteidz publiku. Viens uzvārds, viena dinastija, bet cik plaša mūzikas palete! Mēs cenšamies, lai arī programma būtu maksimāli daudzpusīga un daudzkrāsaina. Izpildām mūziku, sākot no baroka līdz Čaikovskim, no Baha līdz Rahmaņinovam, no Vivaldi līdz Ravēlam.

 

Interviju lasi L'Officiel Latvija apvienotā 2017.gada decembra-janvāra numurā

Teksts Jūlija Rumjanceva. Foto Jānis Romanovskis

dalīties

Tags

līdzīgi ieraksti

Iesakām apskatīt