Art

Visas Stankēviča līnijas

MVT Vasaras mājā skatāma otrā izstāde izstāžu ciklā “LMA100”, šoreiz prožektoru gaismā izceļot mākslinieku Aleksandru Stankeviču, kura daiļradi interpretēs māksliniece, ilustratore un scenogrāfe Rūta Briede kopā ar saviem studentiem no Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Eviju Pintāni, Svenu Neilandu un Annu Zvaigzni.
Reading time 7 minutes

Fonda “Mākslai vajag telpu” rīkotais izstāžu cikls “LMA100” MVT Vasaras mājā ir veltīts Latvijas Mākslas akadēmijas simtgadei, īpaši izceļot tos māksliniekus, kas savulaik ir saistījuši savu dzīvi ar LMA. Otrā “LMA100” izstāde veltīta slavenajam māksliniekam Aleksandram Stankevičam, kas latviešu mākslas vēsturē atstājis sevišķu nospiedumu tieši grafikas mākslā, veidojot ilustrācijas daudzām daiļliteratūras un dzejas grāmatām. Stankevičs zināms ar to, ka uzticēto grāmatu ilustrējot, viņš pacenties to izveidot kā vienotu literatūras un mākslas ansambli. Bijis LMA pasniedzējs, darbojies arī interjera dizainā, veidojot vairāku sabiedriski nozīmīgu telpu interjerus, nodarbojās ar glezniecību un zīmējis karikatūras. Vadīt interpretāciju par šo mākslinieku lūgta LMA Grafikas nodaļas pasniedzēja Rūta Briede, kas savā radošajā komandā uzaicinājusi strādāt jaunos LMA censoņus Eviju Pintāni, Svenu Neilandu un Annu Zvaigzni.

“Vienkārši svītra. Tuša un svītra. Uz papīra.” Aleksandrs Stankevičs

Mākslinieks Aleksandrs Stankēvičs (1932-2015) strādājis ar plašu vērienu, talantu un radošu izdošanos, pārklājot vairāks mākslas jomas vienlaicīgi. Aleksandrs Stankēvičs ir veidojis vairāku sabiedriski nozīmīgu telpu interjerus, strādājis kā grāmatu iekārtojuma mākslinieks, ilustrators, karikatūrists, grafiķis, pedagogs. Viņa glezna “Durvis” 1971. gadā Latvijas mākslas telpā atstāja spilgtu iespaidu, kas mākslinieka laikabiedru atmiņās atstājis neizdzēšamu novatora leģendu un bija drosmīgu ideju paušanas piemērs. Mākslinieks bija apveltīts ar šķietami neiztērējamu darbaspēju krātuvi, vienlaikus strādājot dažādās nozarēs un nevienā no tām neatļaujoties darbu veidot pavirši. Piemēram, strādājot pie Viljama Šekspīra kopoto rakstu mākslinieciskā noformējuma, Aleksandrs Stankēvičs izlasījis visus Šekspīra kopotos rakstus “No pirmā līdz pēdējam vāciņam. Citādi nebija iespējams strādāt”.

Lielāko daļu savu darbu mākslinieks veicis kā pasūtījuma darbus, bet pasūtījums kalpojis vien kā radoša ierosme, izaicinājums, katru darbu veicot mākslinieciski augstvērtīgā līmenī un idejiskā plašumā. Latvijas padomju perioda bērnu grāmatu pasaule nav iedomājama bez izcilā izdevniecības “Liesma” iznākošās bilžu grāmatu sērijas “Bitīte” logotipa un grāmatām literatūras gardēžiem — Omāra Haijama “Četrrindēm”, Henriha Ibsena „Pēru Gintu” un vēl daudziem citiem Latvijas grāmatu mākslai vēl šodien būtiskiem izdevumiem.

Kā izcilam zīmētājam Aleksandram Stankēvičam, škiet, bija izdevies pietuvoties katra mākslinieka sapnim — uzzīmēt to, kas iecerēts.  

Visas Stankēviča līnijas
Scenogrāfiska instalācija par Aleksandra Stankēviča daiļradi

Scenogrāfiskā instalācija “Visas Stankēviča līnijas”, ir jauno mākslinieku — Rūtas Briedes, Evijas Pintānes, Svena Neilanda un Annas Zvaigznes — redzējums par Aleksandra Stankēviča daudzveidīgo māksliniecisko mantojumu. Mākslinieka fenomens izpaužas viņa daudzpusībā, kas kā dimants nezaudē kvalitāti nevienā no šķautnēm. Lielformāta gleznojumu labirints, kas veido šūnu rakstu savstarpēji ar durvīm savienotā telpā, ir atsauce uz mākslinieka nozīmīgo darbu “Durvis”. Labirinta arhitektoniskais raksts atgādina nosacītu bišu šūnu ornamentu, veidojot norādi uz bilžu grāmatu sērijas “Bitīte” logotipu, kas kalpo kā simbols mākslinieka apbrīnojamajām darba spējām. Katrā no telpām mākslinieki interpretējuši kādu sev interesējošu Aleksandra Stankēviča darbu, izceļot viņa daudzpusīgo rokrakstu dizainā, ilustrācijā, grafikā, glezniecībā, karikatūrā. 

 

Rūta Briede (1984) ir Latvijā un pasaulē atzīta ilustratore, leļļu māksliniece un grāmatu autore, kas kopš 2015. gada pasniedz ilustrāciju Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedrā. Viņas pirmā bilžu grāmata “Kaiju karalienes noslēpums” 2017. gadā saņēmusi Starptautisko Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balvu un ir izdota vairākās pasaules valstīs. Paralēli spilgtai autores un ilustratores karjerai, Rūta Briede attīstījusi sev raksturīgu ģeometrisku formas stilizāciju, kuru realizē dažādās grafikas tehnikās, tušas un flomāsteru zīmējumā. Savos zīmējumos un stāstos Rūta tiecas pēc tēlainības, ko skatītājam vai lasītājam nereti atklāj ar sev raksturīgu humora un ironijas izjūtu.

 

Evija Pintāne (1985) Latvijas mākslas pasaulē pieteikusi sevi kā talantīgu scenogrāfi un kostīmu mākslinieci, kas sadarbojas ar režisoriem nozīmīgākajos Latvijas teātros, veido izstāžu iekārtojumus un pilda mākslinieces pienākumus strādājot kino jomā. Šobrīd Evija Pintāne studē Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras maģistra programmā, kur izceļas ar jūtīgu, neparastu skatījumu uz grafikas mākslu, apvienojot savos darbos konceptuālu un poētisku pieeju. Jaunā māksliniece īpaši pievēršas dabas tēmai un cilvēka mijiedarbībai ar dabu, pētot to caur savdabīgiem skatupunktiem. Vārdos nepateikto Evija atklāj niansētos līniju ritmos, uzstādot pati sev arvien jaunus, sarežģītus un intriģējošus uzdevumus, kuru atrisinājumi kļūst par pārsteidzošu piedzīvojumu skatītājam.

 

Svens Neilands (1984) ir viens no tiem māksliniekiem, kas apveltīts ar asu prātu, spējot darbu motīvus uzburt šķietami no nekā. Studiju laikā LMA grafikas nodaļā Svena rokraksts veidojies daudzpusīgs un bieži vien neprognozējums, katra darba raksturu pakārtojot konkrētai idejai. Mākslinieku padziļināti interesē ilustrācija un grāmatu grafika, tomēr vienlīdz ērti viņš jūtas strādājot arī citos medijos. Svens ir prasmīgs zīmētājs, kuram nav neuzzīmējamu lietu un neatrisināmu tēmu. Ilustratora humora izjūta vērojama BIKIBUKA sērijas grāmatiņā Nr. 91 “Sapņu burvis”, kur Friča Bārdas vēstījums interpretēts savdabīgā, mūsdienīgā grafikas valodā.

 

Anna Zvaigzne (1986) beidzot LMA izveidoja vērienīgu, monolītu sietspiedes darbu sēriju, kurai par iedvesmu ņemts skandināvu Jantes (Janteloven, dāņu) likumu kopums par savstarpējo vienlīdzību sabiedrībā: “You are not to think you're anyone special or that you're better than us.” Šis citāts spligti raksturo arī Annas personību un grafisko rokrakstu, kas tiecas pēc formas skaidrības, līnijas tīrības un izteiksmīgas krāsu laukumu attiecību saspēles. Māksliniece ir ilustrējusi dzejas bilžu grāmatas sērijas BIKIBUKU Nr. 89, veidojot lakoniskas, bet spēcīgas ilustrācijas Ingas Gailes dzejolim “Emīli, Emīli”. Anna Zvaigzne strādā LMA Grafikas katedrā un, vadot radošus projektus, palīdz studentu un pasniedzēju saimei uzturēt neizsīkstošu tiekšanos pēc jaunām idejām mācību procesā.

IZSTĀDES VIESU GALERIJA
1562678190014185 img 55571562678190022465 img 5611
1562678190051105 img 56251562678190135922 img 5656
1562678190222442 img 5672
1562678198679918 img 5702 a1562678198741898 img 5748
1562678198895252 img 57831562678199027358 img 5787
1562678199194142 img 5791
1562678207933018 img 58041562678208081697 img 5835
1562678208221878 img 58381562678208383733 img 5851
1562678208508010 img 5901
1562678226199694 img 59051562678226364458 img 5932
1562678226540343 img 59411562678226711841 img 5951
1562678226898276 img 6015
1562678231762379 img 5975

Projekta norises laiks: 18.06.2019 – 09.09.2019

Vieta:  MVT Vasaras māja, Esplanāde

Izstādi organizē: Fonds “Mākslai vajag telpu”

Mākslinieciskais vadītājs: Andris Vītoliņš

Kuratore: Katrīna Jaunupe

 

Ieeja visos pasākumos bez maksas.

līdzīgi ieraksti

Iesakām apskatīt