L'Hommes

Džentlmenis ar romantiķa sirdi

Savā profesionālajā darbībā Rihards Lepers veiksmīgi balansē starp kino uzņemšanas laukumu un teātra skatuvi. Pēdējos gados viņa vārds aizvien biežāk izskan arī ārvalstu kinoindustrijā. Tomēr aktieris uzskata, ka ir tikai atvēzējis spārnus un radošais lidojums uz skatuves mākslas virsotnēm vēl priekšā.
Reading time 11 minutes
SAVAS LOMAS ADVOKĀTS

Jūsu aktiera karjera sākās teātrī, taču pēdējā laikā pārsvarā esat redzams uz kinoekrāniem.

Pēc Latvijas Kultūras akadēmijas aktieru kursa absolvēšanas sāku spēlēt Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī. Pēc tam mani uzaicināja uz «Teātra observatoriju», kur veiksmīgi darbojos līdz pat tās slēgšanai. Mani vienmēr ir vilinājis kino, un 25 gadu vecumā es varēju atļauties riskēt sevi pierādīt kinematogrāfijā. Mani pirmie lielie projekti Krievijas kino bija Dantesa loma filmā «Duelis. Puškins–Ļermontovs» un Polijas karaļa un Lietuvas lielkņaza Staņislava Poņatovska loma seriālā «Katrīna Lielā». Pēc šīs pieredzes man piedāvāja kinolomas arī Ukrainā un Turcijā. Tomēr no skatuves neesmu atvadījies – mēnesī cenšos piedalīties vienā vai divās izrādēs. Pieredze gan liecina – ja vairāk esi redzams kino, kļūsti par kinoaktieri, ja vairāk esi uz skatuves – par teātra aktieri.

Kāpēc risks vairāk piestāv jaunībai?

Pēc augstskolas ir lielākas ambīcijas. Jaunībā arī ir psiholoģiski vieglāk spert drosmīgus soļus, piemēram, doties uz ārzemēm, jo vēl nav ģimenes un lielas atbildības pret citiem. Kamēr esi jauns, vari atļauties piecus gadus eksperimentēt ar lomām, ja neizdodas – meklēt citas mākslas formas. Ap 40 gadiem sevis meklējumiem un eksperimentiem kino vai teātrī vairs nevar atvēlēt tik ilgu laiku, jo jaunāki diemžēl nekļūstam.

Kādus personāžus jums patīk atveidot?

Mani saista biogrāfiski un vēsturiski tēli. Personāžs var būt arī izdomāts, jo kino nav vēsturiskās patiesības spogulis – tam ir paredzēts dokumentālais žanrs.

1552325685146424 lepers11552325693226465 lepers3

Kas vislabāk palīdz iejusties lomā?

Es pētu laikposmu, kurā personāžs dzīvojis. Meklēju atbildes uz jautājumiem, kāpēc viņš tā domājis, rīkojies un runājis. Lai nospēlētu lomu, jākļūst par sava tēla advokātu, jāspēj attaisnot viņa rīcību. Pirms filmēšanas vai iziešanas uz skatuves noskaņoties palīdz arī attiecīgā laikmeta mūzika – tā spēj raisīt iztēli un uzburt noskaņu.

 

Kura loma līdz šim bijusi visizaicinošākā?

Visemocionālākais darbs bija kodolenerģijas inženiera loma ukraiņu filmā «Melnais zieds», kas vēsta par Černobiļas atomelektrostacijas avāriju. Analizējot to laiku un situāciju, sapratu, cik daudz absurdu pavēļu cilvēkiem nācās izpildīt, lai likvidētu avārijas sekas. Glābšanas plāns bija nepārdomāts, seku likvidētāji saskarās ar neatgriezeniskām veselības problēmām, vairāku tūkstošu cilvēku dzīves tika salauztas.

Tomēr uzskatu, ka mana mūža loma vēl ir priekšā. Pagaidām savā aktiera karjerā esmu vien uz starta līnijas.

1552325976013455 untitled 6760 web
IZVĒLE UN STRATĒĢIJA

Vai lomu izvēlē jums ir sava stratēģija?

Atlasīt labākās lomas man palīdz menedžere. Cenšos izvēlēties dažādus tēlus, lai varētu parādīt savu spēju amplitūdu. Arī mana Maskavas menedžere atsaka daudzus piedāvājumus – mēģinām veidot manu CV pēc iespējas bagātāku ar dažādu žanru tēliem. Tas ir būtiski, īpaši karjeras sākumā. Ja nospēlēsi viena veida tipāžu četras reizes pēc kārtas, nākotnē tev piedāvās atveidot tikai tādus tēlus. Protams, reizēm rodas vēlme ņemt visu, ko dod, taču tas ne vienmēr ir labākais ceļš.

Tikpat svarīgs kā piedāvātā loma ir labs scenārijs un projekta komanda: operators, producents un režisors. Ja komanda ir profesionāla, piedāvājumus pieņemu ar prieku.

Kāda veida piedāvājumus saņemat visbiežāk?

Interesanti, ka ārzemēs mani vairāk aicina tēlot labos personāžus, bet Latvijā – sliktos. Arī raidījumi, kurus piedāvā vadīt, bieži vien ir nopietni. Tomēr, vadot raidījumus, cenšos mazināt nopietno noskaņu un ievīt tajos humoru. Elegancei piestāv gaumīgs humors. Man patīk, piemēram, Krievijas raidījumu vadītāja Ivana Urganta radītais tēls. Urgants ir solīds, bet tajā pašā laikā piešķir raidījumiem humora devu.

Uzskatu, ka mana mūža loma vēl ir priekšā. Pagaidām savā aktiera karjerā esmu vien uz starta līnijas.

Vai tēla veidošanai izmantojat sociālos tīklus?

Sociālie tīkli sniedz lielisku iespēju prezentēt savu nodarbošanos, savijot to kopā ar personību un ikdienas notikumiem. Tie ļauj parādīt, ka ārpus profesionālās jomas eksistē arī individualitāte. Tomēr daudzus notikumus sociālajos tīklos neatspoguļoju  un esmu pat atsekojies no tiem, kuri sevi atrāda pārāk daudz un bieži. Es informēju savus sekotājus par aktualitātēm, bet nevēlos viņiem uzbāzties ar pārlieku aktivitāti un kļūt par reklāmas plakātu. Nepubliskoju arī privātas lietas.

1552326109572449 lepers41552326116629943 lepers2
DŽENTLMEŅA TĒLS

Kā jūs raksturotu savu ģērbšanās stilu?

Reizēm mēdzu eksperimentēt ar apģērbu, taču allaž atgriežos pie klasiskām vērtībām: mokasīniem, ādas kurpēm, žaketes, balta krekla un melnām biksēm. Brīvajā laikā valkāju sportiska stila drēbes, tomēr nezaudēju džentlmeņa tēlu. Mūsdienās tas ir viegli, jo klasiskais stils bieži vien iet kopsolī ar sportisko. Zīmoli man nav svarīgi, būtiskākais ir kvalitatīvs audums. Sev piemērotu apģērbu varu atrast gan demokrātisko zīmolu veikalos, gan dārgākos konceptveikalos. No latviešu zīmoliem man patīk One Wolf un MAREUNROL’S.

Vai vienmēr esat bijis klasikas cienītājs?

Pusaudža gados fanoju par Kurtu Kobeinu, tad manā garderobē varēja atrast grange stila drēbes. Man bija gari mati, nogriezu tos tikai 12 gadu vecumā. Tālāk sekoja laiki, kad braucu ar skrituļdēli un skeitera tēls mijās ar repera tēlu. Kad iestājos Rīgas Komercskolā, skrituļdēli nomainīju pret portfeli un sāku ģērbties klasiskā stilā, kam esmu saglabājis uzticību. Jāteic, arī sievietēm vairāk patīk džentlmeņa tēls.

Kur smeļaties iedvesmu savam tēlam?

Bieži vien ietekmējos no lomām. Uz filmas «Melnais zieds» kastingu biju uzvilcis 80. gadu stilam raksturīgo bītleni un sarkanu zamšādas žaketi. Interesanti, ka tur man iedeva līdzīgu kostīmu, jo filmas darbība norisinās 80. gados. Patīkami, ka modē atgriezies arī 30. gadu stils. Kad spēlēju mūziklā, kura darbība norisinās šajā laikā, arī pats sāku staigāt pelēkos uzvalkos un cepurēs ar nagu. Līdzīgs stils vērojams seriālā Peaky Blinder, no kura reizēm gūstu iedvesmu kādam pelēkas nokrāsas uzvalkam.

Pusaudža gados fanoju par Kurtu Kobeinu, tad manā garderobē varēja atrast grange stila drēbes. Man bija gari mati, nogriezu tos tikai 12 gadu vecumā. Tālāk sekoja laiki, kad braucu ar skrituļdēli un skeitera tēls mijās ar repera tēlu.

Kāda nozīme jūsu tēlā ir aksesuāriem?

Man ļoti patīk pulksteņi – tie ne vien rāda laiku, bet arī papildina tēlu, turklāt reizēm gadās nonākt situācijā, kad nav pieklājīgi skatīties telefonā. Pulksteņus izvēlos  atbilstīgi sezonai vai situācijai. Piemēram, sporta pulksteni nēsāju, tikai nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm.

Arī jūsu dizaina uzvalki apliecina klasiskā stila vērtību. Kā līdz tiem nonācāt?

Kāds starptautisks uzņēmumus mani saveda kopā ar uzvalku ražotāju un piedāvāja veidot savu zīmolu. Tas ir sadarbojies arī ar Keitiju Periju un Robiju Viljamsu, kuriem ir savas apģērba un aksesuāru līnijas. Skices uzvalkiem veidoju pats, bet ražošanu īsteno piesaistītais uzņēmumus. Šobrīd gan projekts ir iesaldēts – man trūkst laika veicināt tā attīstību, jo darba dēļ vairākus mēnešus esmu projām. Tomēr man ir nākotnes vīzija par projekta attīstīšanu jaunā gaismā. Priecē, ka mani uzvalki joprojām ir aktuāli. Savulaik slava par to kvalitāti aizgāja no mutes mutē, un starp maniem klientiem ir gan politiķi, gan sabiedrībā pazīstamas personas, piemēram, Aivis Ceriņš.

1552326241471996 lepers51552326251192347 lepers6
DABAS BĒRNS AR ROMANTIĶA DZIRKSTI

Kā pavadāt brīvo laiku?

Aizmirsties no pasaules kņadas man palīdz daba, sērfošana, jūra, okeāns. Ja iespējams, sērfošanu apvienoju ar nakšņošanu dabā. Ik vasaru piedalos nometnē, kurā nedēļu sērfoju un dzīvoju mežā, – ir tikai ugunskurs, zupas katls un viļņi. Atvaļinājumā labprāt kļūstu par dabas bērnu. Pēdējā laikā brīvbrīdī cenšos iepazīt kolēģu veikumu, apmeklējot izrādes un dažādus projektus. Kā sava veida meditācija man kalpo mūzikas sacerēšana un dziesmu vārdu rakstīšana. Spēlēju klavieres, saksofonu un ģitāru. Vēl man patīk radīt svētkus saviem mīļajiem. Draudzenes dzimšanas dienā sarīkoju viņai pārsteigumu, mūsu viesistabu pārvēršot par restorānu. Biju gan pavārs un viesmīlis, gan dekorators un sarunu biedrs. Šāds pārsteigums noteikti ir labāks nekā svinības restorānā, un arī aprunāties neviens netraucē.

Priecē, ka mani uzvalki joprojām ir aktuāli. Savulaik slava par to kvalitāti aizgāja no mutes mutē, un starp maniem klientiem ir gan politiķi, gan sabiedrībā pazīstamas personas, piemēram, Aivis Ceriņš.

Kādas ir jūsu tuvākās profesionālās ieceres?

2019. gada sākumā pirmizrādi piedzīvos mūzikas un dejas izrāde «Māsa Kerija», kurā iejutīšos Druē tēlā. Tāpat mani varēs redzēt uz Rīgas Krievu teātra skatuves. Savukārt Krievijā paredzēta filmas pirmizrāde, kurā spēlēju kopā ar aktieri Sergeju Bezrukovu.

1552326406747393 untitled 6662 web

Teksts: Elīna Šakirova

Foto: Artūrs Kondrāts, Instagram

 

 

 

līdzīgi ieraksti

Iesakām apskatīt