L'Hommes

Privilēģija būt pieticīgam

Britu aktieris EDIJS REDMEINS ir «Oskara» balvas laureāts 2015. gadā par Stīvena Hokinga lomu filmā «Visaptverošā teorija», zīmola Prada seja un pulksteņu nama Omega sūtnis
Reading time 10 minutes

Viņš ir atveidojis titullomu Harija Potera sāgas pirmsfilmā «Fantastiskās būtnes» pēc Džoannas Roulingas scenārija un filmēsies impresārija lomā filmā «Pēdējās nakts dienas», kas stāsta par «Imitācijas spēles» veidotājiem un iznāks uz ekrāniem nākamgad. Saruna ar aktieri risinājās leģendārajā viesnīcā Claridge Londonā.

Teksts JEAN-PASCAL GROSSO

 

Jūs esat Britu impērijas ordeņa kavalieris. Vai man jūs būtu jāuzrunā par seru Redmeinu?

О, nē, noteikti nē! Es esmu tāls no tā visa…

Ko jums, trīsdesmitgadīgam anglim, nozīmē britiskums?

Man patīk ideja par manas dzimtās valsts vēstures un kultūras mantojuma kultivēšanu. Aktieru vidē mēs bieži stāstām stāstus par mūsu pagātnes izcilajiem momentiem. Es izjutu zināmu lepnumu, kad uzzināju, ka esmu kļuvis par Britu impērijas ordeņa kavalieri. Tas bija negaidīti un, iespējams, arī nepelnīti, taču mani tas aizkustināja. Atklāti sakot, es pat neierados uz ordeņa pasniegšanas ceremoniju – vienkārši pietrūka laika.

Kā jūs aprakstītu britu raksturu?

Flegmatisms, paškontrole, paradums vienmēr atvainoties, pārdomāts ekscentriskums...

Bet kas raksturo tieši jūs?

Visa minētā sajaukums un vēl mani vasarraibumi.

Pēc aktieru paaudzes, kas nākuši no strādnieku šķiras – Stenlija Beikera, Maikla Keina, Klaiva Ouena, tagad esat parādījies jūs – pazīstama kalnu inženiera mazdēls, biznesmeņa dēls, Ītonas koledžas students. Vai isteblišments atjauno savas pozīcijas aktieru profesijā?

Isteblišments? Es īsti gan nesaprotu, ko tas nozīmē. Protams, es esmu ļoti privileģēts indivīds. Es mācījos Ītonā, un tā ir liela veiksme. Piemēram, Benedikts Kamberbačs ir studējis Mančestras universitātē. Ja vispār ir kāda sfēra, kur sociālā izcelšanās nav svarīga, tad tā ir aktieru vide. Tas nav izglītības jautājums. Nav nozīmes, vai tu esi apmeklējis to pašu skolu kā bijušais premjerministrs vai topošie vēstnieki. Džeimss Makevojs un Džeks O’Konels, vieni no redzamākajiem mūsdienu Lielbritānijas aktieriem, ir dzimuši strādnieku ģimenēs. Aktieris var būt cēlies no jebkura sabiedrības slāņa un jebkuras valsts. Viss, kas no viņa tiek prasīts, ir pārliecinošs tēlojums.

«Britu stils? Flegmatisms, paškontrole, paradums vienmēr atvainoties, pārdomāts ekscentriskums…» Edijs Redmeins

Ko jums ir devusi Ītonas koledža?

Iespēju tikties ar lielisko pasniedzēju Saimonu Dormandiju, kurš sāka strādāt koledžā, kad es biju otrajā kursā. Nodarbībās viņš izturējās pret mums nevis kā pret studentiem, bet speciālistiem, prasot pilnīgu atdevi studijās. Viņš kā režisors no mums gaidīja lielus darbus, tāpēc, kad sāku strādāt, man nebija problemātiski pāriet no mācībām uz profesionālu darbību.

Ko jūs atceraties par princi Viljamu, kurš arī bija Ītonasbiedrības dalībnieks?

Tolaik mēs bijām draugi, bet kopš tiem laikiem es viņu vairs neesmu saticis. Es viņu atceros kā patiešām lielisku puisi.

Jūsu vecāki laikam cerēja, ka kļūsiet par baņķieri vai juristu?

Maniem vecākiem tiešām nebija nekādas īpašas slieksmes uz mākslu. Kopš tā brīža, kad mani saintriģēja teātra pasaule, viņi satraucās. Vienpadsmit gadu vecumā, kad es gribēju noskatīties teātra izrādi, vecāki neiebilda un aizveda mani uz teātri. Tad mana aizraušanās viņus pakāpeniski sāka iepriecināt. Viņi nesaskatīja nekādu problēmu, ka es pēc universitātes beigšanas kļuvu par aktieri, drīzāk atbalstīja, kaut gan reizēm jautāja: ≪Kāpēc gan tu nevarētu kļūt par producentu?≫

Vai jums bija viegli strādāt pie Ņūta Skamandera tēla filmā «Fantastiskās būtnes» pēc Stīvena Hokinga lomas «Visaptverošajā teorijā» un transseksuālista Lilī Elbas lomas «Meitenē no Dānijas»?

Aktiera profesijai nevar nodoties tikai pa pusei – tev vienmēr jācenšas ielikt lomā visus savus spēkus un spējas. Protams, ir spožas slavas brīži, bet tie ir gaistoši. Šeit kompromiss nav iespējams. Nedrīkst uzņemties lomu tikai tāpēc, ka tas būs ≪jautri≫, jātiecas pārspēt pašam sevi. Pēc filmēšanas beigām katra lente man vienmēr šķita visgrūtākā karjerā. ≪Fantastisko būtņu≫ filmēšanā guvu lielisku pieredzi: iepazinos ar Džoannu Roulingu, darbojos milzīgā uzņemšanas laukumā, darbam ar lellēm bija nepieciešams liels iztēles potenciāls. Es tur izcili pavadīju laiku, cenšoties ieraudzīt pasauli bērna acīm.

Vai bijāt Harija Potera sāgas fans?

Jā, man patika izjūtas pēc Harija Potera filmu noskatīšanās. Tā ir nokļūšana pilnīgi citādā pasaulē un intriģējoša dezorientācijas izjūta. Ceru, ka skatītāji gūs tādu pašu baudu, skatoties ≪Fantastiskās būtnes≫: kā atgriešanos pasaulē, kas viņiem ir pazīstama, tomēr ir nedaudz izmainījusies.

Kā jums šķiet – vai rotaļu Ņūta Skamandera figūriņa ir līdzīgajums?

Jā. Taču leļļu meistari bija aizmirsuši par vasarraibumiem, un tas mazliet nepatika manai sievai...

«Ja vispār ir kāda sfēra, kur sociālā izcelsme nav svarīga, tā ir aktieru vide. Tas nav izglītības jautājums. Nav nozīmes, vai esi apmeklējis to pašu skolu kā bijušais premjerministrs vai topošie vēstnieki. Džeimss Makevojs un Džeks O’Konels, vieni no redzamākajiem mūsdienu Lielbritānijas aktieriem, ir dzimuši strādnieku ģimenēs. Aktieris var būt cēlies no jebkura sabiedrības slāņa un jebkuras valsts. Viss, kas no viņa tiek prasīts, ir pārliecinošs tēlojums.» Edijs Redmeins

Kā «Oskara» balva mainīja jūsu karjeru?

Intervijās man vienmēr uzdod jautājumu, kā es izvēlos savas lomas. Visbiežāk aktieriem nav plašas izvēles iespēju, viņi spēlē to, kas tiek piedāvāts. Saņemot ≪Oskaru≫, tu kļūsti likvīds, lai cik ciniski tas izklausītos. Filmas tiek finansētas, ņemot vērā aktiera vārdu.

Es arī pašlaik daudz strādāju, un, veicis karjeras ceļu no neciliem Šekspīra iestudējumiem Londonas teātros līdz gigantiskajiem Warner Bros filmēšanas laukumiem Losandželosā, tagad daudz labāk saprotu, ar ko aktiera profesija tik daudziem šķiet pievilcīga. Jāatzīstas, esmu paspējis pastrādāt gan bankā, gan krogā. Nekad neesmu uztvēris veiksmi kā fiksētu lielumu, tāpēc domāju visai piezemēti un stingri stāvu uz kājām.

Vai esat sociālajos tīklos – TwitterSnapchatInstagram?

Nē. Man nav vēlmes šādi komunicēt. Bērnībā mēģināju rakstīt dienasgrāmatu, taču tas man bija pārāk apgrūtinošs pasākums. Man ir draugi ar ģeniālu frāzes izjūtu, viņi viegli var rediģēt esejas, memuārus vai uzrakstīt aizraujošu stāstu. Problēma ar Twitter ir tāda, ka ļoti ātri tu vairs nevari atturēties no kritizēšanas, tiesāšanas, dzēlību izteikšanas. Es tagad mazliet pārspīlēju, jo mana ziņkārība liek man ik pa brīdim painteresēties, ko citi raksta sociālajos tīklos.

Jūs tiekat uzskatīts par vienu no savas paaudzes elegantākajiem britu aktieriem. Kā veidojusies ģērbšanās gaume?

Mans tēvs vienmēr bija ļoti elegants, uz darbu viņš gāja uzvalkā. Aktiera profesijā pozitīvi ir tas, ka ārpus filmēšanas laukuma un sarkanā paklāja vari ģērbties, kā tev labpatīk. Man apģērbs tāpat kā agrāk sniedz labsajūtu.

Jūsu seju ir izmantojuši daudzi zīmoli...

Tas bija tajos laikos, kad sāku strādāt teātrī un pelnīju 300 sterliņu mārciņu nedēļā. Tā ir maza summa, lai dzīvotu un apmaksātu dzīvokli Londonā. Burberry ģenerāldirektors Kristofers Beilijs, lielisks cilvēks, meklēja jaunas sejas šā zīmola reklāmas kampaņai un izvēlējās mani. Finansiālajā ziņā tas bija ļoti pievilcīgi. Un man ļoti patīk mode. Tā ir intriģējoša vide, tur it tik daudz izcilu vizuālu personību, ļoti radošu.

Kāda ir jūsu gaume mūzikā un kino?

Es spēlēju klavieres – nopirku tās par filmas ≪Nožēlojamie≫ honorāru. Es esmu Šopēna… kā arī pašas atbaidošākās angļu popmūzikas fans, kuru izdzirdot, cilvēki vaibstās un sten. No filmām man patīk gan Pols Tomass Andersons, gan lielie kases grāvēji, ko izlaiž uz ekrāniem vasaras brīvlaikā, – Marvel komiksi un tamlīdzīgi…

Kas jums ir vislielākā greznība?

Vanna. Silta vanna. Man tā ir vislaimīgākā vieta pasaulē. Es paņemu avīzi, sēžu vannā, domāju, klusumā izlasu to visu. Pēc divdesmit minūtēm iznāku no vannas atmiekšķējies. Vai vajadzīgas vēl citas detaļas? (Smejas).

 

Foto: Wikimedia Commons, Omega publicitātes materiāli

Tags

līdzīgi ieraksti

Iesakām apskatīt