Juveliermāksla

Ekskluzīvu amatu renesanse

Latvijas dizaina studijas «Neoklasika» dibinātāji Karīna un Ulvis Ābiķi bija devušies uz Venēciju un pēc 16. Venēcijas arhitektūras biennāles pasākumiem iepazinās ar pavisam jaunu projektu – starptautisko amatniecības izstādi Homo Faber («Radošais cilvēks»), kurā varēja aplūkot 900 amatniecības mākslas izstrādājumu.
Reading time 5 minutes

Unikālo izstādi apmeklēja 62 500 interesentu, un jau ir pieņemts lēmums pārvērst to par biennāli, kas turpmāk notiks reizi divos gados.

1544633046068686 img 3525

«Divas nedēļas ilgā izstāde notika bijušā klostera ēkā Sandžordžo uz Madžores sala, kas atrodas tieši pretī «Venēcijas vārtiem» – Sv. Marka laukumam un Dodžu pilij,» stāsta Ulvis Ābiķis. «Uz šīs saliņas atrodas dižā itāliešu arhitekta Andrea Pallādio projektēta baznīca, kas celta no 1566. līdz 1610. gadam. Tagad klosteris pieder Džordžo Čini fondam, kuru 50. gadu sākumā nodibināja grāfs Vitorio Čini par piemiņu autokatastrofā bojāgājušajam dēlam. Fonds ir izveidojis nozīmīgu kultūras centru ar mākslas vēstures un Venēcijas vēstures, kā arī literatūras, mūzikas un teātra institūtiem. Uz salas darbojas arī mācību iestādes: profesionāls mākslas un amatniecības centrs un jūrskola. Ir izveidota arī plaša bibliotēka ar miniatūru kolekciju un inkunābulu kabinetu (tās ir senās grāmatas, kas izdotas līdz 1500. gadam)».

1544633197373845 img 3998

«Izstādē Homo Faber, kas tapa arī ar Mikelandželo fonda atbalstu, varēja aplūkot dažnedažādas ekspozīcijas un instalācijas. Taču pats interesantākais bija meistarklases un demonstrācijas, kas atklāj amatnieku mākslas noslēpumus un padara to darbus dzīvus un tuvus apmeklētājiem,» stāstījumu turpina Karīna Ābiķe. «Tas viss notika 16 vietās 4000 kvadrātmetru plašā teritorijā: Džordžo Čini fonda zālēs, galerijās, bibliotēkā un dārzā. Vienā zālē bija eksponēti īpaši vērtīgi, ar rokām darināti izstrādājumi, un tajā pat nedrīkstēja fotografēt. Citā zālē varēja novērtēt vietējo amatnieku meistarību, kas tiek pilnveidota no paaudzes paaudzē, arī Murāno stikla pūtēju darbus un slavenās Burāno mežģīnes. Lielākā daļa darbu demonstrēja harmonisku senās meistarības un mūsdienu dizaina un tehnoloģiju sintēzi. Tur bija patiešām pārsteidzoši darbi, piemēram, akrilā iestrādāta pienene ar apzeltītām pūciņām».

1544633292120242 img 3984

«Vīriešus, protams, ieinteresēja transportlīdzekļi, kas tapuši, izmantojot roku darbu,» stāsta Uldis Ābiķis. «Tur bija gan reti Ferrari eksemplāri, gan ar ādu apvilkts motorollers Vespa un pat helikopters. Dabisks šā temata turpinājums bija pie salas noenkurotā 1936. gada jahta Eilean, kas būvēta ar rokām un joprojām ir darba kārtībā».

1544633347883943 img 3932

«Divdesmitā gadsimta vidū tapušajā baseinā bija ierīkota modes industrijā lietojamo amatniecības tehniku ekspozīcija,» iespaidos dalās Karīna Ābiķe. «Bija izstādīti Dolce & Gabbana apģērbi ar sicīliešu tautastērpu elementiem, kā arī Chanel, Sciaparelli, Chloé un Céline unikālās kleitas, kas rotātas ar roku darba mežģīnēm un aplikācijām vai izšūtas ar pērlēm.

1544633453702804 img 3978

Ļoti iespaidīgi bija luksusa zīmolu stendi un meistaru darba demonstrācijas. Šajās zālēs varēja vērot, kā Van Cleef & Arpels juvelieri iestiprina rotās akmeņus, britu zīmola Smythson meistari ar presi iestrādā piezīmju bloknota vākā Venēcijas zelta lauvas attēlu un Maison Lesage izšuvējas darina Venēcijas karti. Aplūkojām gan vēdekļus, maskas un apavus, gan kristāla izstrādājumus un pazīstamo zīmolu Jaeger-LeCoultre, Vacheron Constantin pulksteņus. Mani pārsteidza Jaeger-LeCoultre pulkstenis 101 Duoplan, kas iestrādāts gredzenā. Varu iedomāties, cik grūti ir samontēt mehānismu ar tik sīkām detaļām! Savukārt luksusa juveliernams Cartier pārsteidza ar to, ka darina rotas ne tikai no zelta, platīna un briljantiem, bet arī vulkāniskas izcelsmes akmeņiem un citiem dabiskiem materiāliem».

1544633505748433 img 4008

«Divās vietās varēja iepazīties ar amatnieku un Alfredo Haberli, Marsela Vandersa, Indias Madavi un citu dizaineru sadarbības rezultātiem,» stāsta Ulvis Ābiķis. «India bija noformējusi vienu no atpūtas zonām (to bija daudz, viena zona plūdeni pārgāja citā) – savdabīgu zemūdens valstību no plīša un zīda ar mīkstiem dīvāniem un izšūtām zivīm pie sienām. Citas atpūtas zonas veidotāji bija iedvesmojušies no pazīstamā franču primitīvista Anrī Ruso daiļrades.

/

Mēs, protams, nepaguvām apskatīt visus Homo Faber eksponātus, taču varam silti ieteikt apmeklēt šo pasākumu. Demonstrējot senas tradīcijas un kvalitāti, venēcieši mums vēlreiz atgādina, ka cilvēka talants un meistarība ir unikāla vērtība arī virtuālo tehnoloģiju pasaulē».

Fоtо: Karīna Ābiķe, Ulvis Ābiķis

līdzīgi ieraksti

Iesakām apskatīt