Skaistums

Elpa

Dziļa ieelpa, gara un lēna izelpa. Jau pēc pirmās apzinātās izelpas cilvēks pamana atšķirību savās sajūtās, mazinās stresa līmenis un trauksmes sajūta. Vidēji vienas dienas laikā cilvēks veic no 25 līdz 30 tūkstošiem elpu, bet cik daudzas no šīm elpām ir apzinātas? Elpošana ir neticama parādība, jo tā notiek zemapziņā, bet vienlaikus mums ir iespēja to kontrolēt, padarot to par ļoti spēcīgu instrumentu, ar kuru uzlabot savu garīgo un fizisko pašsajūtu.
Reading time 3 minutes

Lai ar elpas palīdzību iegūtu maksimālu efektu, nepieciešams apgūt dažus vienkāršus, bet ļoti iedarbīgus elpošanas vingrinājumus. Lielākajai daļai cilvēku pats vārdu salikums "elpošanas vingrinājumi" ir mulsinošs. Kāpēc man vajadzētu strādāt pie manas elpas? Vai tas vienkārši nenotiek automātiski? Elpošanas vingrinājumi ir tad, kad mēs apzināti izmantojam mūsu elpu, vēršot uzmanību uz savu ieelpu un izelpu un integrējam vienkāršas elpošanas tehnikas savā ikdienas rutīnā.

Apzināti elpošanas vingrinājumi uzlabo miega kvalitāti, harmonizē nervu sistēmu, paaugstina enerģijas līmeni un radošās spējas, kā arī uzlabo sirds un asinsvadu veselību. Praktizējot, efekts ir sajūtams jau pec dažām minūtēm, bet, lai organisms atpazītu relaksējošo iedarbību, ieteicams vingrinājumus veikt 1-2 reizes dienā.

Ir pierādīts, ka sekla, saraustīta elpošana izraisa paniku un trauksmi, tādēļ pirmais ieteikums ir pievērst uzmanību un praktizēt dziļo jeb diafragmālo elpošanu - lēni ieelpojiet caur degunu, ieelpas gaisu centieties it kā iespiest vēderā. Ieelpas laikā vēders piepūšas kā bumba un diafragma nolaižas. Uzliekot vienu roku uz vēdera un otru uz krūtīm, jūs sajūtīsiet, ka uz vēdera uzliktā roka paceļas, bet krūšu daļa un pleci paliek nemainīgi un relaksēti. Pēc ieelpas seko ļoti lēna izelpa caur degunu, gaiss tiek izspiests un vēders noplok, palīdzot diafragmai pacelties. Izelpojot pievērsiet uzmanību muskuļu spriedzei. Nolaidiet plecus, atbrīvojiet no saspringuma krūšu un muguras daļu. Atbrīvojiet vēderu, iegurni, rokas un kājas. Pilnīgi atslābiniet ikvienu muskuli jūsu sejā, žoklī, kakla rajonā un atbrīvojiet organismu no visa liekā.

Jo kvalitatīvāka ir ieelpa, jo pilnvērtīgāka ir izelpa, jo labāka ir organisma apgāde ar skābekli un ogļskābās gāzes izvadīšana no tā.

Ieteicama attiecība starp ieelpas un izelpas garumu ir 1:2, jo pagarinot izelpu, aktivizējas parasimpātiskā nervu sistēma, kas sagatavo organismu mieram un atpūtai. Parasimpātiskā nervu sistēma aktivizējoties palēnina sirdsdarbību un samazina muskuļu saspringumu. Turpretī, ja nepieciešams sevi mobilizēt un stimulēt, lieciet uzsvaru uz ieelpu, pagarinot to.

Vēl viens lielisks vingrinājums ir smiekli, tie liek strādāt vēdera muskuļiem un palielina plaušu kapacitāti. Turklāt smiekli attīra plaušas, palīdzot svaigam gaisam nonākt dziļākajos plaušu rajonos.

Neuztraucieties, ja sākumā, veicot elpošanas vingrinājumus, jutīsiet galvas reiboņus. Šādas sajūtas norāda uz to, ka organisms saņem neierastu skābekļa daudzumu. Turpinot praktizēt, organisms pierod pie izmaiņām un neierastas sajūtas pāriet.

Ieelpojot gaisu, mēs uzņemam mieru un tīrību, bet izelpojot – atdodam rūpes, raizes un bailes.

Cover photo by Fabian Møller on Unsplash

līdzīgi ieraksti

Iesakām apskatīt