Skaistums

Panki, mode un Kailija Dženere: kā drosmīgu toņu lūpukrāsas kļuva modernas

29.jūlijā tika svinēta Starptautiskā lūpukrāsas diena. Saistībā ar šo notikumu mēs pastāstīsim jums vēsturi – nē, nevis sarkanas, bet zilas (melnas/zaļas/dzeltenas) lūpukrāsas vēsturi. Ja jūs domājat, ka neparasts lūpu krāsojums ir pēdējās desmitgades tendence, jūs maldāties.
Reading time 10 minutes

XX gadsimta sākums: zilas lūpukrāsas uz melnbaltas filmas

Līdz 20.gadiem lielāko daļu amerikāņu kinodarbu uzņēma uz filmām, kas ir jutīgas pret zilo gaismu. Šīs filmas nav jutīgas pret dzelteno un sarkano spektru, tas nozīmē, ka tās atpazina sarkano un dzelteno krāsu kā melno krāsu, gaišzilo kā baltu, bet melnā – tieši otrādi – izskatījās pārāk blāva. Tā rezultātā gaišzilas acis filmā izskatījās teju baltas, gaiši mati – tumšāki nekā patiesībā, bet mākoņainas debesis šķita plakanas. Tas izpaudās arī aktieru grimā: konturēšanai izmantoja dzeltenas krāsas grimu, acu kontūras apvilka ar violetiem un ziliem zīmuļiem, bet lai parādītu, ka varonei ir sarkanas lūpas, izmantoja nevis sarkanu lūpukrāsu, bet daudzkrāsainu grimu.

Fotogrāfijā: Klāra Bova

Deivids Bovijs, mode un goti

Sešdesmitajos gados kļuva populāra pavisam cita, jauna grima mode, tika izmantotas spilgtas krāsas un drosmīgi paņēmieni. Modernākās Londonas sievietes deva priekšroku nevis klasiskām, bet ekstravagantām lūpukrāsām: zeltainas, pat zilas un melni krāsotas lūpas varēja ieraudzīt ne tikai ballītēs, bet arī pilsētas ielās. Viena no centrālajām vietām, kur iepirkās Londonas jaunatne līdz pat 70.gadu beigām, bija veikals “Biba”, kur ar zīmolu “Biba Cosmetics” pārdeva arī kosmētiku: pat tādas rokzvaigznes kā Deivids Bovijs un Stīvs Streindžs tur iegādājās lūpukrāsas un kontūrzīmuļus. Šķiet, tā bija pirmā reize, kad zaļas krāsas lūpukrāsa parādījās parastu sieviešu kosmētikas maciņos, pārstājot būt tikai daļa no skatuves grima. Uzzināt vairāk par zīmola vēsturi var Laizas Eldridžas kanālā. Jūs tikai paskatieties, cik piesātinātas bija krāsas (atgādinām, ka izmantot tik vecu kosmētiku pat tad, ja tai ir sausa tekstūra, nevajag, lai gan arī mums gribētos iegūt veselu kasti šo ēnu).

1977.gadā māsas Tiša un Snūkija Bellomo Ņujorkā atvēra veikalu neformālajai jaunatnei „Manic Panic“ un laida klajā melnu lūpukrāsu ar tādu pat nosaukumu (tonis „Raven“), bet līdztekus tai – vēl desmit drosmīgas krāsas. Taču tšķirībā no „Biba“, „Manic Panic“ bija drūmāks pozicionējums – tās auditorija bija goti un panki, nevis sapucētas meitenes no dažādām modes subkultūrām. Pēc astoņiem gadiem ASV Kalifornijas štata pilsētā Monklērā durvis vēra „Hot Topic“ – kulta veikals (vēlāk veikalu tīkls) amerikāņu pusaudžiem: tur pārdeva rokmūzikas plates, ar tā laika slavenākajām alternatīvās mūzikas grupām saistītas preces un grimu (protams, ļoti ekstravagantus), tostarp visu varavīksnes krāsu lūpukrāsas, lai uz koncertiem varētu doties vismodīgākajā izskatā.

90. gadi un jaunās tūkstošgades sākums: kosmētika rokkoncertiem un augstajai modei

ASV turpināja pieaugt uz pusaudžiem orientēto skaistumkopšanas zīmolu skaits. Tā bija ne tikai kosmētika „labajām meitenēm“, piemēram, „Cover Girl” un „Wet’n’Wild”, par galvenajiem alternatīvi noskaņoto amerikāņu pusaudžu mīluļiem kļuva zīmoli „Urban Decay“ un „Hard Candy“. Tie aicināja savus pircējus nebūt konformistiem un krāsoties tik spilgti, cik ļauj fantāzija. Šie zīmoli bija diezgan pieejami, bet vienlaikus ārkārtīgi modīgi: Ališija Silverstone uz sarkanajiem paklājiem kāpa ar „Hard Candy“ laku krāsotiem nagiem, bet Gvena Stefani, Šērlija Mensone un Kortnija Lova atzinās mīlestībā „Urban Decay“ lūpukrāsām un ēnām. Vēlāk (attiecīgi 1999. un 2002. gadā) abus zīmolus nopirka koncerns LVMH, tā rezultātā „Hard Candy“ produkcija pazuda no veikalu plauktiem, „Urban Decay“ mainīja cenu pozicionējumu, zaudējot savu gados jauno auditoriju. Šis zīmols atjaunināja savu lūpukrāsu formulas un iepakojumu. Jaunajā līnijā ekstravagantie toņi vairs netika iekļauti, bet pirms vairākiem gadiem zīmols tos laida klajā ierobežotā kolekcijā „Vintage“.

Ja arī Eiropā panki krāsoja lūpas, tad tikai ar melnu acu konturēšanas zīmuli. Interesantākās lietas norisinājās luksus preču segmentā. Tas, ko Peta Makgrata darīja „Dior“ modes skatēs tūkstošgades sākumā, bija daudz interesantāk nekā viņas darbi zīmolam „Maison Margiela“ pašlaik (piedod, Džon Galjāno). „Lancôme” radošais direktors tolaik bija Freds Farudžija, kas lielā mērā apsteidza modernās tendences grima jomā. Viņa pirmā kolekcija “Chrysalide“ (1998.gada pavasaris-vasara) bija kaut kas pilnīgi mežonīgs un jauns modes industrijā. Kā stāstīja Farudžija, viņu iedvesmoja vaboļu un spāru zaigojošie hitīna spārni. “Ombre Subtile Duo“ divkrāsu ēnu paletes iekļāva divus toņus: melno un balto. It kā nekas īpašs, bet, ja balto toni uzklāj virsū melnajam, notiek īsta maģija, un parasta melnā krāsa pārtop par smaragdzaļu (vai zilu, vai violetu atkarībā no paletes). Pēc šāda principa darbojās arī nagu lakas, bet izturīgā lūpukrāsa “Rouge Idole“ tika laista klajā trīs krāsās: „Morphing Bleu“, „Morphing Emeraude“ un „Morphing Violine“. Maģijas vairs nebija, toties lūpukrāsa glīti laistījās uz lūpām. Pēc tam Farudžija zīmolam radīja vēl desmit kolekciju, kuras aculiecinieki vēl tagad atceras ar lielu mīlestību. 2004.gadā viņš sastrīdējās ar kompānijas vadību viedokļu atšķirību dēļ un pameta „Lancome“.

Fotogrāfijā: promo kolekcijai „Purple Rain“, „Lancôme“

2000-šie: neformāļi no „Myspace.com“ un neatkarīgie (indie) zīmoli

2000-šo gadu beigās par lielāko neformālo subkultūru burziņa vietu internetā kļuva portāls „myspace.com“, kas pulcēja raibu auditoriju – emo bērnus, modeļus iesācējus un viņu pielūdzējus, dizaina studentus, māksliniekus un vienkārši jautrus cilvēkus ar nestandarta stilu. Kā stāsta apģērba dizainere un skaistumkopšanas zīmola „Sugarpill“ dibinātāja Eimija Doana (jauniete uzturēja blogu, kurā rakstīja ar segvārdu „Shrinkle“), viņa vēlējās, lai viņas grims izskatītos tikpat spilgts kā apģērbi, taču bet viņai vienkārši nebija, ar ko krāsoties. Tad viņa vaicāja padomu saviem draugiem, un tie ieteica grimētāju veikalu „Kryolan“.

No turienes Eimija aizgāja ar 20 mārciņu smagu saini, kas bija pilns ar uzliekamajām skropstām. Bet krāsoties ar grimu nav pārāk ērti, tāpēc 2010.gadā Doana izveidoja savu skaistumkopšanas zīmolu. Aptuveni tajā pat laikā Ksenija Vorotova sāka aktīvi paplašināt „Lime Crime“ sortimentu (sākumā ar šo zīmolu pārdeva tikai drupanus pigmentus) un laika klajā spilgtu un neparastu lūpukrāsu kolekciju. Tā sākās indie zīmolu (mazu un neatkarīgu no lielajiem koncerniem) ēra. Skaistumkopšanas industrijai trūka spilgtu krāsu, taču izveidot savas ēnas un lūpukrāsas un pārdot tās internetveikalos varēja teju ikviens, kas to vēlējās, ja vien viņam bija līdzekļi un laiks.

Pašlaik: “Instagram” un “Guerlain” zaļā lūpukrāsa

Internets mainīja izpratni par to, kas ir moderni un kas nav: grims ar zilām lūpām savāca neskaitāmus „patīk“ klikšķus, lai gan pa ielu tā neviens nestaigā, ja nu vienīgi apmeklē ballītes. Taču fakts: jaunā paaudze labprātāk eksperimentē ar grimu. Jaunie ļaudis vairs nemeklē savu ideālo lūpukrāsu, viņi vēlas iegūt visu visneparastāko un modernāko. Kā tas bieži notiek, vēl vienu alternatīvās kultūras tendenci pārņēma plaša patēriņa kultūra. Tagad melno lūpukrāsu lieto ne tikai goti, bet arī Kardašjanas-Dženeras klans, taču tā ir droša pazīme, ka nekas modernāks nevar būt.

Tādu neatkarīgo zīmolu kā „Lime Crime” un „Jeffree Star Cosmetics” komercpanākumi uz drosmīgiem lēmumiem iedvesmoja arī luksus markas: aizpagājušajā vasarā „Dior“ atjaunotajā kolekcijā „Rouge Dior“ bija iekļāvis zilu un gaiši zilu lūpukrāsu. Jā, tie bija limitēti toņi, bet zila „Dior“ lūpukrāsa? Kas? Tagad jūs varat nopirkt pat zilu „Guerlain“ lūpukrāsu, kaut arī šis zīmols vienmēr ir bijis diezgan konservatīvs. Ko gan var teikt par zīmoliem, kas specializējas radošumā: 2015.gadā M.A.C savā jaunajā pastāvīgajā kolekcijā „The Matte Lip Collection“ (agrāk šis zīmols radīja kaut ko jautru, bet tikai limitētu kolekciju ietvaros) iekļāva violeti zilu lūpukrāsu „Matte Royal“ un pelēkbrūnu lūpukrāsu „Stone“, bet „Urban Decay“ no jauna iekļāva kolekcijā zaļas un zilas krāsas.

Kas tālāk?

 

Ja kaut kas ir kļuvis ultramoderns ļoti īsā laikā, tad tikpat ātri par to visi aizmirsīs – tāds ir popularitātes likums internetā. Uz „dīvainā“ meikapa popularitātes viļņa „Lime Crime“ laida klajā miljonu lūpukrāsu toņu no salātkrāsas – līdz baltai un... rezultātā pārdeva tās par vienu piektdaļu cenas. Jaunā karstā tendence – „hologrāfiskās“ lūpukrāsas un lūpu spīdumi - arī vairs nav tik ļoti aktuāla, un pagaidām nav iespējams pateikt, kas būs modē nākamgad.

līdzīgi ieraksti

Iesakām apskatīt