Skaistums

Veiksmes formula

Gada sākumā par Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra jauno vadītāju tika ievēlēta aktrise Dana Bjorka. Viņa teātrī nostrādājusi jau astoņus gadus un 2011. gadā ieguvusi «Spēlmaņu nakts balvu» nominācijā «Gada jaunā skatuves māksliniece». Danai ir arī maģistra grāds kultūras menedžmentā un septiņu gadu pieredze kultūras pasākumu organizēšanā un vadīšanā. Mēs aicinājām jauno direktori uz sarunu, lai noskaidrotu viņas veiksmes formulu un to, kā viņai izdodas tik lieliski izskatīties.
Reading time 8 minutes
Uzskatu, ka katra jauna diena mums ir dota, lai attīstītos. Man pašai šobrīd ir aktuāli būt godīgai pret sevi un citiem. Manām domām jāsakrīt ar to, ko es saku citiem. Godīgums un atklātība ir svarīgas īpašības, tās ir līdzvērtīgas pārliecībai par sevi, mieram un pašcieņai.

IMIDŽA HAMELEONS

 

Mans tēls ir nesaraujami saistīts ar manu profesiju. Es varu būt ļoti dažāda, un tas reizē ir gan ieguvums, gan apgrūtinājums. Dažreiz pat gadās, ka cilvēki mani atpazīst tikai pēc balss. Ja man izveidos spilgtu grimu un es vēl atbilstīgi saģērbšos, mans tēls būs samērā agresīvs, bet, ja uzvilkšu kaut ko rozā un meikaps būs maigos toņos, – romantisks. Īpatnēji ir tas, ka katrā tēlā es pārvēršos līdz nepazīšanai.

 

Aktrises darbs sniedz neskaitāmas iespējas mainīties, un es dzīvoju, vadoties pēc savām izjūtām un garastāvokļa. Pēdējā laikā man ļoti patīk būt pēc iespējas jauneklīgai. Ja, veikalā pērkot šampanieti, palūdz parādīt pasi, uztveru to kā komplimentu. Patlaban es pārņemu teātra vadības funkcijas, vizuāli lietišķais stils ir mans ampluā, kurā man jādzīvo, citādi es neatbilstu amatam. Taču, līdzko pārrodos mājās vai uzkāpju uz skatuves, kur jātēlo kāda loma, viss mainās. Tāpēc par savu stilu varu teikt – mans stils ir mana pašsajūta, un vizuālais tēls tam pieskaņojas.

VIENKĀRŠI UN SAREŽĢĪTI

 

Ar manu ādu viss ir reizē vienkārši un sarežģīti. Es zinu, ko drīkstu un ko ne. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka mēs esam tas, ko ēdam. Āda ir pirmais, kas pasaka, vai ēdu pareizi vai nepareizi. Zinu, ka nedrīkstu lietot piena produktus – tad parādīsies izsitumi. Lai labi izskatītos, svarīgs ir miegs, bet šajā ziņā nekādu ābeci neatklāju – visi to zina. Vēl ļoti būtiski ādas stāvokli ietekmē stress, tas ir mans klupšanas akmens. Aktiera profesijā ir jāstrādā ar emocijām, un tagad vēl tam pievienojas direktora amata atbildība, kas nozīmē nepārtrauktu stresu. Taču nu es esmu sākusi sevi kontrolēt. Pēdējos trijos mēnešos stresa dēļ to nespēju – nepareizi ēdu, negulēju, par visu pārdzīvoju, rezultātā pat pieņēmos svarā, un, protams, arī āda attiecīgi reaģēja. Sapratu, ka tā turpināt nevar, un nupat esmu atsākusi dzīvot pareizi. Zinu, ka, ievērojot veselīgu dzīvesveidu trīs mēnešus, atkal sakārtosies gan āda, gan ķermenis. Veselīga dzīvesveida priekšnoteikumi ir sportošana, miegs, pareiza ēšana un stabils emocionālais stāvoklis. Esmu pārliecināta, ka tā ir veiksmes formula katrai sievietei. It kā vienkārša, bet tajā pašā laikā sarežģīta, jo to ievērot nozīmē ļoti apzinīgi un sistemātiski ar sevi strādāt.

ARDIEVAS KONFEKTĒM

 

Nesen redzēju ASV dokumentālo filmu, kurā veikts eksperiments, no hipermārketa plauktiem izņemot visu neveselīgo pārtiku. No sākotnējiem 100 procentiem preču veikalā palika tikai četri! Veikalos tirgo cukuriem pārpilnu pārtiku, turklāt bērniem ģimenēs neiemāca pareizi ēst, tā ir liela problēma. Esmu ieturējusi ļoti daudz diētu. Pirms satiku savu vīru, vienubrīd svēru pat 86 kilogramus. Biju domājusi, ka pie tā vainojami hormoni, taču nē – es vienkārši nepareizi ēdu. Līdzko saproti, kuri produkti ķermenim nāk par labu, nevis to gandē, tā viss sakārtojas. Es notievēju par 16 kilogramiem un nedarīju neko citu, vien atteicos uzturā no cukura, miltiem, kūpinājumiem un produktiem ar E vielām.

 

Sabiedrībā valda arī tāds nepareizs uzskats, ka jāēd maz, lai notievētu. Bieži vien, tieši otrādi. Tomēr ne visiem. Cilvēku pēc formām var iedalīt dažādi, un es tos pārsvarā iedalu ≪ogļhidrātu≫ un ≪neogļhidrātu≫ tipos. Ko tas nozīmē? Piemēram, franči ir izteikti ogļhidrātu cilvēki – viņi nepārtraukti var ēst kruasānus un bagetes, dzert vīnu un nepieņemties svarā. Bet neogļhidrātu cilvēki uzbarojas jau no vienas smalkmaizītes, viņiem sevi ļoti jākontrolē. Pie tiem piederu arī es.

 

Ēšanā mans klupšanas akmens ir jau minētais stress, kad nav laika paēst. Es zinu, ka nedrīkst našķoties un saku sev: Dana, aizej taču paēd normāli! Bet nē – Dana paņem konfekti vai cepumu! Es jau zinu, ka nebūs labi, taču tajā brīdī sevi apmānu. Turklāt, apēdot kaut ko neveselīgu, es sev pārmetu, ka esmu to izdarījusi, un par to pārdzīvoju. Līdz ar to stress pieaug vēl vairāk. Beidzot esmu atsākusi ne tikai sportot, bet arī pareizi ēst. Šādi esmu rīkojusies arī agrāk, tāpēc zinu, ka uz rezultātu nebūs ilgi jāgaida. Lai arī pagaidām to vēl neuzrāda ne svari, ne spogulis, pašsajūta ir uzlabojusies un arī mana produktivitāte darbā.

PATI SEV STILISTE UN VIZĀŽISTE

 

Esmu mācījusies vizāžistu kursos, man ir arī sertifikāts. Uz kursiem devos, jau zinot, ka nekad nekrāsošu citus, – gāju ar domu iemācīties krāsoties pati, jo, manuprāt, ir svarīgi, lai sieviete mācētu savā sejā akcentēt tos plusus, kas viņai piemīt, un notušēt slēpjamo. Par rezultātu esmu ļoti gandarīta, iepazinos arī ar profesinālās kosmētikas līnijām, kuras līdz tam nezināju. Jo vecāka kļūstu, jo tuvāks man kļūst dabiskais grims. Es skatos uz jaunajām meitenēm, kuras cenšas krāsoties pēc iespējas spilgtāk, un savā ziņā viņas saprotu – viņām gribas izskatīties vecākām, pilngadīgām. Taču viņas diemžēl vēl neapzinās, ka gandrīz visas sievietes ar meikapu cenšas panākt to, ko skolnieces grib slēpt – jaunības starojumu. Atceros, kā mamma neļāva man krāsoties skolas laikā, un es ļoti pārdzīvoju. Tagad gan esmu viņai par to bezgala pateicīga.

 

Vēl ar nezināšanu bija saistītas stila kļūdas apģērbā. Es centos sekot modei un darīju, ko varēju, taču tas neatbilda profesionāļa skatījumam. Jā, esmu apmeklējusi arī stila kursus. Tā bija interesanta pieredze manā dzīvē. Tur es arī augu – sapratu, kas man piestāv un kas ne. Ja pirms tam, ieejot veikalā, viss šķita lielisks, tagad saprotu, kas pilnīgi noteikti nav mans. Pēc šiem kursiem esmu stiliste arī savam vīram. Tagad viņam ļoti patīk staigāt ar mani pa veikaliem – es visu izvēlos un savu izvēli paskaidroju, pamatojoties uz auguma īpatnībām, sejas krāsu utt. Viņam rezultāts patīk.

FRIZIERU BIEDS

 

Pusaudzes gados gribēju nokrāsot matus, taču mamma neļāva, un tā nu es dabisko krāsu esmu saglabājusi līdz šim brīdim. Arī par to esmu viņai ļoti pateicīga. Tomēr mati man ir ļoti sāpīga tēma. Pirms diviem gadiem tie bija krietni garāki. Tolaik es piedalījos mākslas filmā un man katru dienu cirtoja matus. Izskatījās skaisti, taču mati sāka lūzt. Nācās ieguldīt lielas pūles to atveseļošanā – lietoju speciālus vitamīnus un maskas, un nu stāvoklis pamazām uzlabojas. Pēc šīs gūtās mācības esmu īsts bieds visām frizierēm, kas man veido matus izrādēm un filmām. Iepriekš gan brīdinu, ka nevēlos nevienu aizvainot, taču iebilstu, ja kas nepatīk. Es, protams, ceru, ka man vēl izdosies ataudzēt matus, kādi tie bija pirms trim gadiem.

danabjork.com

 

 

Teksts Ulla Vaite. Foto Natālija Berezina. Stils Dace Krieviņa-Bahmane. Meikaps Jekaterina Hlopova

Tags

līdzīgi ieraksti

Iesakām apskatīt