Art

Latvijas paviljons 17. Starptautiskajā arhitektūras izstādē Venēcijā

Par gadu pārceltā Venēcijas biennāle šoreiz ir pulcējusi 61 dalībnieku. To vidū ir arī arhitektu biroja «NRJA» veidotā ekspozīcija «Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai», kas pievēršas pretrunīgajām attiecībām starp cilvēkiem un tehnoloģijām arhitektūras kontekstā.
Reading time 8 minutes

Ja tradicionāli arhitektūra ir risinājusi indivīda vai nelielas kopienas vajadzības, klimata krīzei kļūstot par realitāti, arhitektūra pievēršas globālām problēmām. Cilvēce pamatoti liek cerības uz tehnoloģijām, taču nebūtu prātīgi aizmirst arī par to radītajiem riskiem. Tehnoloģiskā progresa laikmetā, kad starp problēmu un ierīci, kas to risina, ir tik daudz vienkāršam vērotājam neizprotamu soļu, pietiekami attīstītas tehnoloģijas lietotājam var šķist mulsinošas un nevajadzīgas. Līdzīgi ir arī ar daudzajiem soļiem un mehānismiem, kas saista klimata pārmaiņas ar arhitektūras tehnoloģijām, kas tās cenšas novērst. Taču, ja mērķis, ko šīs tehnoloģijas tiecas sasniegt, ir neskaidrs, apgrūtinājumi un kļūmes, kas rodas šī procesa rezultātā, arhitektūras lietotājā var radīt pretestību.

1626875332681060 1 eriks bozis for nrja 1626875337472439 2 eriks bozis for nrja
1626878410945923 3 eriks bozis for nrja
1626875347412911 4 eriks bozis for nrja 1626875353144019 5 eriks bozis for nrja
1626875357409291 6 architetture precarie 1626875366310205 7 architetture precarie
Foto no izstādes «Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai» Arsenale. (Foto: Ēriks Bozis un Alessandro Zorzetto ( Architetture Precarie), licencēts saskaņā ar Creative Commons Attribution-NonCommercial-NoDerivatives 4.0 International License)

Latvijas paviljona kuratoru komanda arhitektu biroja «NRJA» vadībā cenšas atbildēt uz jautājumu “Kā sadzīvot ar mašīnu?” Cilvēku mijiedarbība ar tehnoloģijām mūsdienu arhitektūrā ir iemiesota interaktīvā instalācijā “Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai”. Melno cauruļu mudžeklis pirmajā acu uzmetienā parādās kā svešķermenis, kas gluži kā parazīts pārņēmis cilvēka apdzīvoto telpu. Taču instalācija aicina skatītāju mainīt savu attieksmi un atpazīt šajā šķietami biedējošajā svešiniekā draudzīgu kaimiņu — tādu, kas reaģē uz mūsu klātbūtni un pat uzrunā mūs nesaprotamā, bet mierinošā valodā. Gaismas, kas seko apmeklētājam, mākslīgi pastiprinātā soļu skaņa un grīdas koka dēļu pazīstamā materialitāte apliecina, ka cilvēks ir arhitektūras centrā arī 21. gadsimtā un ka jēgpilna mijiedarbība starp cilvēku un tehnoloģijām ir iespējama.

1626875831130273 8 andrejs strokins for nrja
Daļa no kuratoru komandas (no kreisās – Ivars Veinbergs, Elīna Lībiete, Austra Bērziņa, Līga Jumburga, Ieva Lāce-Lukševica, Uldis Lukševics). (Foto: Andrejs Strokins NRJA, licencēts saskaņā ar Creative Commons Attribution-NonCommercial-NoDerivatives 4.0 International License)

«NRJA» sadarbībā ar konsultāciju uzņēmumu «Levelup» ir sastādījis un izdevis arī grāmatu, kas attīsta instalācijas ideju, piedāvājot divus pretējus skatījumus uz tehnoloģiju lomu mūsu ikdienā. Satīriski stāsti par absurdām situācijām ēku lietotāju saskarsmē ar tehnoloģijām mijas ar tehnoloģiju ekspertu izsvērtajiem, uz problēmas risinājumu fokusētajiem argumentiem. Grāmatas ilustrācijas veidojis Ivars Veinbergs, izmantojot rasēšanas programmu «AutoCad», bet izdevuma dizaina autors ir Aleksejs Muraško, kurš veidojis arī Latvijas paviljona vizuālo identitāti. Izmantojot kontrastējošus burtveidolus un pretkrāsas, izcelts grāmatas polarizētais saturs, savukārt daudzās ačgārni līmētās šķirlentes apspēlē īsstāstos aplūkoto situāciju absurdo dabu.

1626876052816636 9 andrejs strokins for nrja
Daļa no kuratoru komandas (no kreisās – Līga Jumburga, Ivars Veinbergs, Elīna Lībiete, Austra Bērziņa, Uldis Lukševics, Ieva Lāce-Lukševica). (Foto: Andrejs Strokins NRJA, licencēts saskaņā ar Creative Commons Attribution-NonCommercial-NoDerivatives 4.0 International License)

Lai arī šogad dēļ globālās veselības krīzes un ceļošanas ierobežojumiem gaidāma mazāka apmeklētāju plūsma, Venēcijas biennāle piedāvā dažādus digitālus risinājumus, kas nodrošina tiešsaistes klātbūtni visā pasaulē. Latvijas paviljona atklāšanā tika izrādīta Ērika Boža un Martas Elīnas Martinsones veidota īsfilma, kas sniedz ieskatu radošajā procesā, kā arī pašā instalācijā. Īpaši izveidotā digitālā platformā «Biennale Pavilions Online» iespējams sekot 22 nacionālo paviljonu digitālajām tūrēm un tiešsaistes notikumiem, tostarp arī digitālai diskusijai «Space Me Up: Borderless Living» ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Šveices un Lielbritānijas kuratoru piedalīšanos.

1626876279336990 10 eriks bozis for nrja 1626876283300955 11 eriks bozis for nrja
1626876287315701 12 eriks bozis for nrja
Pārveidots Latvijas paviljona eksponāts Rīgā, Latvijā 2020. gadā. (foto: Ēriks Božis NRJA, licencēts ar Creative Commons Attribution-NonCommercial-NoDerivatives 4.0 International licenci)

2020. gadā Venēcijas biennāles paviljons, reaģējot uz globālo veselības krīzi, transformētā veidolā tika izstādīts Rīgā, Latvijā. Ekspozīcija «Pārtrauktie savienojumi» vairākos līmeņos apspēlē pandēmijas izraisīto distanci un tehnoloģijas, kas to risina. Veselības krīzes iespaidā pārrautās sociālās saiknes tiek aizstātas ar digitāliem signāliem. Vajadzības spiesta, sabiedrība pielāgojas un pieņem jaunās tehnoloģijas vēl nepieredzētā tempā. Kad pārmaiņas ir straujas, cilvēki uztver to nopietnību un ir spējīgi mainīties. Diemžēl pārmaiņas, kas šobrīd arhitektūrā ienes arvien vairāk tehnoloģiju, ir pakāpeniskas, gandrīz nemanāmas. Vai cilvēce spēs pielāgoties mašīnai globālas klimata krīzes iespaidā? Vai tehnoloģiju neviennozīmīgā daba iezīmēs jaunu paradigmu arhitektūras vēsturē? Vai tiešām esam iesoļojuši posthumānas arhitektūras ērā, kurā vides ilgtspējas prasības gūs pārākumu pār lietotāju komfortu?

1626876448787339 13 ivars veinbergs for nrja
Latvijas paviljona ilustrācija La Biennale di Venzia. (Autors Ivars Veinbergs NRJA)

Kuratoru komanda tic, ka arhitektūra ir un būs humāna, kamēr vien to apdzīvo cilvēki. Tehnoloģijas veido un turpinās veidot cilvēka realitātes neatņemamu sastāvdaļu, un cilvēks turpinās būt tehnologs un mākslīgu risinājumu radītājs, jo tā ir daļa no mūsu būtības. Mūsdienu arhitektūrai ir izšķiroši, lai cilvēks un mašīna iemācās dzīvot kopā un solidārā pretestībā ekoloģiskajai krīzei panāk, ka ikviens risinājums, kas «domāts ēkai» ir arī «domāts tev».

1626876614741064 14 ivars veinbergs for nrja
Attēls ar pārveidoto Latvijas paviljona izstādi Rīgā, Latvijā 2020. gadā. (autors Ivars Veinbergs par NRJA)

17. Starptautiskā Arhitektūras izstāde, kuras kurators šogad ir Hašims Sarkis, norisinās no 22. maija līdz 21. novembrim un pievēršas jautājumam «Kā mēs dzīvosim kopā?» «Mums ir nepieciešams jauns telpiskais līgums. Augošu politisko atšķirību un ekonomiskās nevienlīdzības kontekstā mēs aicinām arhitektus iztēloties telpas, kurās mēs varam sadzīvot,» atzīmē Sarkis. 

Latvijas paviljonu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Vairāk informācijas par izstādi «Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai» var atrast paviljona mājaslapā, kā arī «Facebook» un «Instagram» vietnēs.

1626876779753245 15 alexey murashko 1626876783952582 16 alexey murashko
1626876789214879 17 alexey murashko
1626876793703965 18 alexey murashko 1626876797386730 19 alexey murashko
1626876802641043 20 alexey murashko
Grāmatas foto“Tas nav domāts tev!” Tas domāts ēkai.” (Alexey Murashko)
KOMANDA

Kuratori: NRJA (Uldis Lukševics, Elīna Lībiete, Ivars Veinbergs,  Ieva Lāce-Lukševica, Zigmārs Jauja, Inga Dubinska, Līga Jumburga)

Instalācijas dizains: NRJA

Realizācija: NRJA, Edgars Ošs, Ansis Bergmanis, Mārtiņš Dāboliņš, Pēteris Riekstiņš, Juris Simanovičs, Artūrs Tols, Viesturs Laiviņš, Artūrs Kalvāns

Grāmata «Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai!»: NRJA and Levelup (Olga Procevska, Igors Gubenko, Jekaterina Firjane)

Nosaukuma ideja: Pēters Trummers 

Grafiskais dizains: Aleksejs Muraško

Ilustrācijas: Ivars Veinbergs

Audio dizains: Gatis Ziema

Foto: Ēriks Božis, Andrejs Strokins

Video: Ēriks Božis, Marta Elīna Martinsone

Projekta vadība: Austra Bērziņa

Projekta vadītāja asistente: Jeļena Smelova

Sabiedriskās attiecības: Linda Bērziņa

Tulkotāji un korektori: Raxti (Mārtiņš Sīlis, Oskars Jansons), Vils Mahuds, Elīna Lībiete, Marko Benda

Subtitri: Pēteris Masļenčenko

Komisārs: Jānis Dripe (Latvijas Republikas Kultūras ministrija)

Atbalsta: Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts Kultūrkapitāla fonds, Arctic Paper

līdzīgi ieraksti

Iesakām apskatīt