/
Māris: Nu, krāsa, krāsa! Arī tēma – jaunība.
Jānis: Ekspresija...
Māris: Nu, tā grūti pateikt. Vai nu uzrunā, vai neuzrunā, jo viss kopums ir ļoti svarīgs.
Jānis: Jāņem vērā, ka mēs neskatāmies uz gleznām kā eksperti vai dziļi mākslas pazinēji, mēs esam vienkāršie skatītāji – patīk vai nepatīk. Jāsaka, ka šis patiešām bija tas gadījums, kad no tiesas patika un uzrunāja. Tajā [gleznā] bija arī kaut kas tāds, teiksim, kāda doma, kuru mēs līdz galam nesaprotam – tāds kā akmeņu birums, tādi kā skaisti dimanti, pērles...
Māris: Nu, tā kā ir tai jaunībā - skaistu dārgakmeņu periods! Jā, un izmērs bija pateicīgs (smejas abi). Varēja to novietot istabā.
Jānis: Es tagad mēģinu atcerēties... Laikam, ka nē.
Māris: Nu jā, baigi nē. Drīzāk mūsu skaņdarbi un dziesmas ir izvēlēti vizuāliem stāstiem – multfilmām un filmām, bet pašiem tāda pieredze nav bijusi līdz šim, proti, sacerēt skaņdarbu, kas balstās kādā vizuālā iespaidā.
Māris: Pirmais man nāk prātā Bon Iver.
Jānis: Jā, tiešām, ļoti labs piemērs.
Māris: Viņš ir tāds ļoti apcerīgs un no šīs mūzikas var uzburt brīnišķīgas ainas prātā.
Jānis: Keitija Melua, es domāju. Viņas mūzika arī ļauj uzburt daudz un dažādu domu un ainu, skatoties vienkārši tikai uz horizontu, un pats vari savā galvā radīt mākslu un gleznu, kā arī sajūtas.
Māris: Pinnis man tīri labi patīk, bet jau kopš bērnības ļoti patīk Maija Tabaka.
Jānis: Tas pats Purvītis!
Māris: Nu jā, visi vecmeistari, bet ne tikai – piemēram, Gundega Dūduma. Viņas darbi man ļoti patīk. Ā un jā, Paula Zariņa un viņas gleznas ir ļoti labas. Meitene patīk un arī gleznas patīk! (smejas.)
Jānis: Nu labi, pietiek, neaizmuldies par daudz! (smejas.)
Māris: Te jau ekspertiem būtu jāprasa...
Jānis: Nu nē, pagaidi, Māri - no tā ko mēs zinām? Atceries, mēs runājām par to, kas taisīja tos plakātus..
Māris: Tu domā Gustavu Kluci? Nu jā, bet tā nav 20. gs. otrā puse. Bet tos pašus modernistus, ko zinām – Džemma Skulme, piemēram. Viņai ir ļoti raksturīgi, īpatnēji un skaisti darbi. Bet ar ko mūsu modernisti atšķiras no citiem, to es nevarēšu pateikt. Jālepojas noteikti ar visiem, jo varbūt tiešām drīzi vien mēs tiksim pie sava laikmetīgās un modernās mākslas muzeja, kur varēsim visus tos apskatīt!
Māris: Esmu bijis MoMa ( Ņujorkas modernās mākslas muzejs), kur bija ļoti patīkami. Tas ir arī ārkārtīgi slavens muzejs pasaulē. Un tad bija arī viena izstāde Romā, mākslinieka Aleksandra Kaldera darbu izstāde – tā kā instalācijas, objekti, kas karājas no griestiem. Latviešiem tie varētu atgādināt puzurus. Tas bija kaut kas interesants.
Jānis: Labu mākslas institūciju ir daudz, ko var minēt – Amsterdamā, Londonā, arī šeit. Es īstenībā vēl tikai nupat aizdomājos par tiem māksliniekiem... daudz par ko domāt šais jautājumos.
Māris: Nu, tu biji uz to The Rolling Stones izstādi Londonā? Kā patika?
Jānis: Jā, biju un ļoti patika. Bet es biju arī uz daudzām citām galerijām, kas bija brīnišķīgas. Nāk vēl prātā arī tas, kas Pēterburgā redzēts...
Māris: Jā, Ermitāža! Nu jā, tur vecmeistari, bet vienalga, esam bijuši daudzās labās vietās un jāsaka, ka labu piemēru tiešām netrūkst.
Jānis: Bet, kā jau minējām, mēs neesam nekādi mākslas eksperti, bet esam sajūtu eksperti! Mēs paļaujamies uz tām. Un iesaku to arī citiem darīt! Redziet, kad aiziet uz muzejiem un galerijām, tad arī patīk.
Māris: Nu ja, tieši tā. Galvenais ir saņemties un aiziet! Tad arī patiks!
Jānis un Māris kopā: Radošā izpausme!
Jānis: Nu, protams, ka par māksliniekiem! Es varētu būt bijis skulptors!
Māris: Saki uzreiz – galdnieks! Es droši vien būtu kļuvis par rallistu.
Jānis: Nu, pag, nē, kaut ko saistībā ar mākslu! Keramiķis tu būtu varējis būt?
Māris: Es kādreiz skolā praksē gāju uz keramiku, nu, varbūt tad arī keramiķis es spētu būt.
Jānis: Bet es uz metālapstrādes nodarbībām gāju! Mums darbmācībā vajadzēja āmurus taisīt. Jā, tā kā mēs varētu arī šādās nozarēs darboties savā dzīvē.
Jānis: Es gribētu „Dārznieku” viņa rokās iedot...
Māris: O jā..!
Jānis: Jā, tas ir kolosāls gabals un tur nebūtu dārzs uzgleznots.
Māris: Tur būtu triepieni un zaļš.
Jānis: Jā, tur būtu ļoti spilgtas krāsas.
Māris: Nu jā, bet to mums diemžēl neredzēt.