Art

Skaņai vajag mākslu | Prāta Vētra

MVT Vasaras mājā 30. augustā atklāja pēdējo izstādi šajā sezonā, kas ir arī starpdisciplinārā projekta “Skaņai vajag mākslu” noslēdzošā izstāde “Rūdolfs Pinnis “Dārgakmeņi”/Prāta Vētra/Jānis Krauklis”.
Reading time 9 minutes

Šī vasara Kalnciema ielā 36/38 aizvadīta skanīgā galerijā, kurā ikreiz pārsteigumus sagādāja ne vien Latvijā slavenie mūziķi ar saviem jaunradītajiem skaņdarbiem, bet arīdzan jaunie mākslinieki pārsteidza ar aizraujošajām mākslas instalācijām. Līdz 10. septembrim skatāmo izstādi šoreiz iekārtojis jaunais un daudzsološais mākslinieks Jānis Krauklis, mākslas telpu padarot tumšu kā pašu pazemi, aicinot izstādes apmeklētājiem uzlikt uz pierēm lukturīšus un doties audiālā un vizuālā piedzīvojumā – līdzīgi kā dārgakmeņi tiek uzieti raktuvēs, gluži tāpat MVT Vasaras mājā šo desmit dienu laikā ir iespējams uziet dārgakmeņus, kas atgādina tos, kas redzami R. Piņņa gleznā un sadzirdēt Prāta Vētras audiālos dārgumus. Tikai katra izvēlētais ceļš galerijā un soļu secība tajā pakāpeniski atklās visu, kas tumšajā telpā slēpjas.

Jānis Jubalts un Māris Mihelsons bija tieši tie divi, kas no slavenās pašmāju grupas izvēlējās Rūdolfa Piņņa gleznu, esot Mūkusalas mākslas salonā, un aizveda to uz studiju, lai radītu pavisam jaunu kompozīciju. Puiši par pieredzi un savām sajūtām par mākslu, kā arī par tās patēriņu jau pastāstīja atklāšanā, taču ir iespējams arī rakstiski iepazīties ar viņu atbildēm šajā intervijā.

Kas Rūdolfa Piņņa gleznā bija tāds, kas atšķīrās no citām piedāvātajām gleznām un jūsu izvēle krita par labu tai?

Māris: Nu, krāsa, krāsa! Arī tēma – jaunība.

Jānis: Ekspresija...

Māris: Nu, tā grūti pateikt. Vai nu uzrunā, vai neuzrunā, jo viss kopums ir ļoti svarīgs.

Jānis: Jāņem vērā, ka mēs neskatāmies uz gleznām kā eksperti vai dziļi mākslas pazinēji, mēs esam vienkāršie skatītāji – patīk vai nepatīk. Jāsaka, ka šis patiešām bija tas gadījums, kad no tiesas patika un uzrunāja. Tajā [gleznā] bija arī kaut kas tāds, teiksim, kāda doma, kuru mēs līdz galam nesaprotam – tāds kā akmeņu birums, tādi kā skaisti dimanti, pērles...

Māris: Nu, tā kā ir tai jaunībā -  skaistu dārgakmeņu periods! Jā, un izmērs bija pateicīgs (smejas abi). Varēja to novietot istabā.

Vai jebkad iepriekš nācies no vizuāla ietekmes avota radīt muzikālu skaņdarbu? Varbūt tā ir ikdiena mūziķu karjerās.

Jānis: Es tagad mēģinu atcerēties... Laikam, ka nē.

Māris: Nu jā, baigi nē. Drīzāk mūsu skaņdarbi un dziesmas ir izvēlēti vizuāliem stāstiem – multfilmām un filmām, bet pašiem tāda pieredze nav bijusi līdz šim, proti, sacerēt skaņdarbu, kas balstās kādā vizuālā iespaidā.


 

Kuru no mūziķiem vai grupām variet nosaukt, kuri, jūsuprāt, rada tādu mūziku, kuru klausoties, nemaz nevar izbēgt no tās vizualizēšanas galvā?


Māris: Pirmais man nāk prātā Bon Iver.

Jānis: Jā, tiešām, ļoti labs piemērs.

Māris: Viņš ir tāds ļoti apcerīgs un no šīs mūzikas var uzburt brīnišķīgas ainas prātā.

Jānis: Keitija Melua, es domāju. Viņas mūzika arī ļauj uzburt daudz un dažādu domu un ainu, skatoties vienkārši tikai uz horizontu, un pats vari savā galvā radīt mākslu un gleznu, kā arī sajūtas.
 

Kuri ir visiecienītākie latviešu vizuālās mākslas dižgari jūsu vidū?

 

Māris: Pinnis man tīri labi patīk, bet jau kopš bērnības ļoti patīk Maija Tabaka.

Jānis: Tas pats Purvītis!

Māris: Nu jā, visi vecmeistari, bet ne tikai – piemēram, Gundega Dūduma. Viņas darbi man ļoti patīk. Ā un jā, Paula Zariņa un viņas gleznas ir ļoti labas. Meitene patīk un arī gleznas patīk! (smejas.)

Jānis: Nu labi, pietiek, neaizmuldies par daudz! (smejas.)
 

Ja būtu jāsalīdzina latviešu modernistu darbi ar citu pasaules modernistu (20. gs. otrās puses perioda) daiļradi, ar ko tie atšķiras un ir īpaši? Ar ko mums būtu īpaši jālepojas?


Māris: Te jau ekspertiem būtu jāprasa...

Jānis: Nu nē, pagaidi, Māri - no tā ko mēs zinām? Atceries, mēs runājām par to, kas taisīja tos plakātus..

Māris: Tu domā Gustavu Kluci? Nu jā, bet tā nav 20. gs. otrā puse. Bet tos pašus modernistus, ko zinām – Džemma Skulme, piemēram. Viņai ir ļoti raksturīgi, īpatnēji un skaisti darbi. Bet ar ko mūsu modernisti atšķiras no citiem, to es nevarēšu pateikt. Jālepojas noteikti ar visiem, jo varbūt tiešām drīzi vien mēs tiksim pie sava laikmetīgās un modernās mākslas muzeja, kur varēsim visus tos apskatīt!
 

Nosauciet, kādu labāko mākslas institūciju, ko esiet apmeklējuši un tās apmeklējums jums ir atstājis labu iespaidu! Ja mākslas centros, galerijās un muzejos nav sevišķi būts, variet padalīties ar idejām, kā tajos vajadzētu justies apmeklētājam.


Māris: Esmu bijis MoMa ( Ņujorkas modernās mākslas muzejs), kur bija ļoti patīkami. Tas ir arī ārkārtīgi slavens muzejs pasaulē. Un tad bija arī viena izstāde Romā, mākslinieka Aleksandra Kaldera darbu izstāde – tā kā instalācijas, objekti, kas karājas no griestiem. Latviešiem tie varētu atgādināt puzurus. Tas bija kaut kas interesants.

Jānis: Labu mākslas institūciju ir daudz, ko var minēt – Amsterdamā, Londonā, arī šeit. Es īstenībā vēl tikai nupat aizdomājos par tiem māksliniekiem... daudz par ko domāt šais jautājumos.

Māris: Nu, tu biji uz to The Rolling Stones izstādi Londonā? Kā patika?

Jānis: Jā, biju un ļoti patika. Bet es biju arī uz daudzām citām galerijām, kas bija brīnišķīgas. Nāk vēl prātā arī tas, kas Pēterburgā redzēts...

Māris: Jā, Ermitāža! Nu jā, tur vecmeistari, bet vienalga, esam bijuši daudzās labās vietās un jāsaka, ka labu piemēru tiešām netrūkst.

Jānis: Bet, kā jau minējām, mēs neesam nekādi mākslas eksperti, bet esam sajūtu eksperti! Mēs paļaujamies uz tām. Un iesaku to arī citiem darīt! Redziet, kad aiziet uz muzejiem un galerijām, tad arī patīk.

Māris: Nu ja, tieši tā. Galvenais ir saņemties un aiziet! Tad arī patiks!
 

Kas mūzikai un vizuālai mākslai ir kopīgs?

Jānis un Māris kopā: Radošā izpausme!
 

Ja jūs neviens nebūtu kļuvis par mūziķiem, par ko tad būtu kļuvuši?

Jānis: Nu, protams, ka par māksliniekiem! Es varētu būt bijis skulptors!

Māris: Saki uzreiz – galdnieks! Es droši vien būtu kļuvis par rallistu.

Jānis:  Nu, pag, nē, kaut ko saistībā ar mākslu! Keramiķis tu būtu varējis būt?

Māris: Es kādreiz skolā praksē gāju uz keramiku, nu, varbūt tad arī keramiķis es spētu būt.

Jānis: Bet es uz metālapstrādes nodarbībām gāju! Mums darbmācībā vajadzēja āmurus taisīt. Jā, tā kā mēs varētu arī šādās nozarēs darboties savā dzīvē.
 

Iedomājaties vienu savu repertuāra dziesmu. Jūs to nodotu to Piņņa rokās. Ko Pinnis būtu uzgleznojis to klausoties?

Jānis: Es gribētu „Dārznieku” viņa rokās iedot...

Māris: O jā..!

Jānis: Jā, tas ir kolosāls gabals un tur nebūtu dārzs uzgleznots.

Māris: Tur būtu triepieni un zaļš.

Jānis: Jā, tur būtu ļoti spilgtas krāsas.

Māris: Nu jā, bet to mums diemžēl neredzēt.

/

līdzīgi ieraksti

Iesakām apskatīt