Lifestyle

Minimālisms dzer espresso

Cik daudz ir pietiekami? Vai tu – mūsdienu cilvēks – spēj atbildēt uz šo jautājumu? Pieprasījums un pasaules iedzīvotāju skaits aug. Preču un pakalpojumu klāsts ir kļuvis neizmērāmi liels. Mums ir dota tik plaša izvēle, ka, iespējams, vieglāk ir neveikt izvēli it nemaz? Ar šo rakstu vēlos jums pastāstīt, kāpēc mūsdienās minimālisms ir tik svarīgs un kā to ievērot savā ikdienā.
Reading time 9 minutes

Domāšana. Dzīvesstils. Stils. Mākslas virziens. Filozofija. Sauc to, kā vēlies! Minimālisms jeb dzīvot pēc principa less is more nav gluži kas jauns un nedzirdēts. Pēdējā desmitgadē esam tuvāk iepazinuši veģetārismu, vegānismu, svaigēšanu, zero waste kustību, bioloģiskos produktus un vegāno kosmētiku, un daudz ko citu, vērstu par labu dzīvniekiem un dabai. Rodas sajūta, ka esam kļuvuši tik humāni kā vēl nekad agrāk. Tam visam paralēli aug un attīstās vienkāršas dzīves pamatprincipi, kas pavisam drīz kļūs par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu – ja ne brīvprātīgā ceļā, tad piespiedu kārtā. Kāpēc? To pavisam drīz jūs uzzināsiet.

1612432072770404 image1

Mans ceļš uz vienkāršu dzīvesstilu ir sācies no manas rokas bagāžas pirms vairākiem gadiem. No live-fast-die-young-bad-girls-do-it-well es pāraugu par visai konservatīvu la religieuse. Nav svarīgi, kurp es devos – uz Ameriku vai Igauniju, bet man vienmēr ir bijis līdzi mans 40 x 30 cm izmēra klasiskais ādas koferītis ar:

- 2 kurpju pāriem (ar un bez papēža);

- kokteiļkleitu sezonas tendencēs;

- 1 pieguļošu džinsu pāri;

- melnu, baltu un bēšas krāsas krekliem;

- 1–2 džemperiem;

- kosmētikas maku;

- 1 maza izmēra somu;

- pāris aksesuāriem;

- lādētāju;

- apakšveļu un zeķēm pēc ceļošanas dienu skaita.

 

Mūsu ģimenes draugi vienmēr brīnījās, vīrs lepojās, bet es vienkārši priecājos, ka man nekad nav jāsatraucas par savu ceļasomu un jātērē laiks, gaidot nodoto bagāžu, tā vietā, lai brīvi ieelpotu atvaļinājuma smaržu. Kaut kas līdzīgs notika arī ar manu skapi, un ar laiku lielāko daļu nevajadzīgo drēbju es pārdevu pērļu medību aplikācijā Andele Mandele vai uzdāvināju tās kādam citam.

1612432111470624 image2

Vēlāk pienāca kārta arī mūsu mājas ledusskapim un grāmatu plauktam. Pirms pasūtīt no internetveikala produktus, es cītīgi sāku plānot, ko mēs visu nedēļu ēdīsim. Ja kaut kas no izveidotā saraksta bieži palika pāri, nākamajā reizē iepērkoties, es vienkārši to vairs nepirku vai arī pirku mazākā apjomā. Tagad mūsu ledusskapju saturs ir sasniedzis tādu līmeni, ka, ja kāds mājas ciemiņš ziņkārības pēc to atvērtu, tad padomātu, ka mūsu bankas kontā ir virtuālais zirnekļa tīkls un mums steidzami ir nepieciešama finansiālā palīdzība.

 

Ar grāmatām notika kas līdzīgs. Nekad nebiju domājusi, ka izvēlēšos lasīt e-grāmatas, izmantojot Kindle. Biju no tiem, kam bija svarīgi novērtēt grāmatas papīra krāsu un biezumu, gadu pieredzi, izpētīt vāka dizainu. Teiksim, sataustīt lasāmvielu, pirms to lasīt. Kad nejaušības pēc manā dzīvē ienāca Kindle ar 100 e-grāmatām, tas mani patīkami pārsteidza. Lasīšana notika daudz raitāk, visas iekrāsotās piezīmes bija ar pāris klikšķiem atrodamas un viegli pārlasāmas. Mūsu grāmatu plaukts kļuva tukšs, atbrīvojot vietu tējas galdiņam, šaham un pāris dizaina grāmatām. Pie drukas es atgriezos gadījumos, kad grāmata ir kolekcionēšanas vērta, satur skaistas fotogrāfijas vai zīmējumus, ir draugu vai ģimenes dāvināta vai arī vienkārši satur tādu eksotiku, ar kuru vēlētos pacienāt mūsu mājas viesus.

1612432142410492 image3

Gadu pēc gada mūsu mājas kļuvušas tukšākas. Sienas – baltākas. Ikdiena – praktiskāka, bet prāts – vieglāks un atvērtāks nemateriālām lietām. Minimālisms atbrīvoja vietu radošumam un priekam, kā arī darbam ar citiem nospraustajiem dzīves mērķiem. Mūsu ģimenes minimālisma princips ir ļoti vienkāršs – atbrīvoties no visa liekā un atstāt tikai svarīgāko.

 

Paies laiks, taču šī prasme kļūs jums pašsaprotama. To noteikti ir labāk izveidot pēc jūsu noteikumiem, nevis piespiedu kārtā, kā tas notika ar pašizolāciju pandēmijas laikā. Tad kāpēc, manuprāt, minimālisms ir kas neizbēgams?

 

Pavisam nesen izlasīju Norvēģu autores Majas Lundes grāmatu Bišu vēsture, kas tika izdota 2015. gadā. Autores darbā ir trīs tēli – viens no tālās pagātnes 1852. gada, cits no pavisam nesenās tagadnes 2007. gada, bet nākotnes tēls – no 2098. gada. Visus trīs tēlus saista biškopība un attiecīgi arī bites. Tālajā pagātnē biškopība bija vairāk domāta tam, lai izpētītu bites un ievāktu medu, propolisu un bišu maizi. Tagadnē jeb mūsu paaudzes laikā bites izmanto, lai tās veiktu apputeksnēšanu fermās masu produktu ražošanai. Bišu stropus ar kravas mašīnām ved no vienas pilsētas uz otru, kur zeme nav īpaši auglīga. Katru gadu notiek bišu masveida izmiršana, kas 2007. gadā ieguva nosaukumu Colony Collapse Disorder (CCD).

 

Pēc izlasītās grāmatas sāku meklēt jaunus rakstus internetā, lai saprastu, vai situācija ir uzlabojusies, un uzdūros interesantam rakstam žurnālā The Guardian par mandeļu fermām un bišu izmiršanu. CCD dēļ pēdējo 15 gadu laikā esam zaudējuši medus bišu saimes no 30% līdz 90%. 2018.–2019. gadā gāja bojā 50 miljardi bišu, kas ir līdz šim augstākais rādītājs. Galvenokārt tas notiek tāpēc, ka bitēm ir jāapputeksnē zemes, kas ir apstrādātas ar kaitīgiem pesticīdiem, piemēram, mandeļu fermās. Vēlos citēt nelielu fragmentu no šī raksta:

 

“Biškopji augsto bišu mirstību saista ar pesticīdu izmantošanu, parazītu izraisītajām slimībām un biotopa zaudēšanu. Tomēr vides aizstāvji un bioloģiskie biškopji apgalvo, ka īstais vaininieks ir kaut kas sistemātiskāks – Amerikas paļaušanās uz rūpnieciskās lauksaimniecības metodēm, īpaši tām, kas tiek izmantotas mandeļu industrijā. Šīs metodes prasa apjomīgu mehanizāciju vienam no smalkākajiem dabas procesiem. Vides aizstāvji apgalvo, ka mandeļu audzēšanas saimniecībās izmantotie Eiropas medus bišu pulki paši izjauc visu bišu ekosistēmu. Medus bites izkonkurē dažādās vietējo bišu sugas un apdraud jau tā apdraudētās bišu sugas, kas cieš no klimata pārmaiņām. Vides speciālisti uzskata, ka labākais veids, kā risināt šo problēmu, ir izmainīt to, kā ASV darbojas lielie zemkopības uzņēmumi.”

 

Tālāk rakstā ir minēts, ka mandeļu piena tirdzniecība pēdējos piecos gados ir pieaugusi par 250% un ka vidējais amerikānis gadā apēd ap 900 gramu mandeļu.

 

Iepazīstoties ar šo un daudzu citu informāciju pirms gulētiešanas, es nespēju iemigt...

 

Kopš 2015. gada nekas nav mainījies, un bites turpina izmirt. Iespējams, kāds nezina, bet katrs trešais mūsu maltītes kumoss, kas mums ir dots un ko baudām, ir pateicoties bišu čaklajam darbam un apputeksnēšanai. Bez bišu apputeksnēšanas mēs ne tikai nevarēsim baudīt medu, bet arī daudzus citus produktus, kurus lietojam savā uzturā – augļus, riekstus, ogas. Arī dārzeņus.

 

Tas viss notiek tāpēc, ka, mainot savus ēšanas ieradumus, mūsu maltītes apjomi nekļūst mazāki – tie kļūst tikai lielāki. Mēs izvēlamies neēst gaļu un pāriet uz veģetārismu vai vegānismu, bet lielie ražotāji jau par visu ir piedomājuši mūsu vietā un tikai palielina apjomus produktiem, kas ir kļuvuši populāri.

 

Problēma nav Jūsu izvēlētajā maltītē – tā slēpjas bezlimita patēriņos. Lai saražotās pārtikas produktu apjomi neturpinātu augt un iznīcināt mūsu ekoloģisko sistēmu, mums ir jāizaug no Homo sapiens par saprātīgajiem, humānajiem un izglītotajiem Homo deus. Ir jāiemācās pateikt lielražotājiem un atbalstīt mūsu mazos, nesamaitātos vietējos. Tas pats ir ar apģērbu. Un ar visu materiālo, ar ko mēs saskaramies. Jā, arī bieža IKEA plauktiņu maiņa ir šajā sarakstā.

 

Tāpēc ir svarīgi dzīvot vienkārši, patērējot maz. Lai mēs saudzētu to, kas vēl nav izpostīts, bet mūsu mazbērni un mazmazbērni lepotos ar mūsu izvēli.

1612432254437994 image1

līdzīgi ieraksti

Iesakām apskatīt