Skaistums

Ķermeņa stresošana

Pavisam nesen ar speciālisti kādā no klīnikām runājām par uzturu. Bija prieks, ka viņas medicīniskais viedoklis, lielā prakse un darba gadi apstiprināja to, ko es domāju, – mēs paši radām sava ķermeņa vislielākos stresus.
Reading time 6 minutes

Pavisam nesen ar speciālisti kādā no klīnikām runājām par uzturu. Viņas ikdiena ir saistīta ar uzturu un ar dažādu procedūru veikšanu (samazināt celulītu, drenāža utt.), kas nozīmē – ar visu, kas cilvēkiem nepatīk un ko viņi vēlas labot. Labot – tas ir OK. Nav nekādas vainas drenāžai, kas palīdz izvadīt lieko šķidrumu, tāpat kā nelielai palīdzībai, lai iegūtu tvirtāku dupsi vai skaistākas kājas, tomēr ir viens bet – tas, par ko bijām vienisprātis vai, pareizāk sakot, bija prieks, ka viņas medicīniskais viedoklis, lielā prakse un darba gadi apstiprināja to, ko es domāju, – mēs paši radām sava ķermeņa vislielākos stresus. Un kāpēc? Tāpēc, ka ikdienā nespējam atteikties no nevajadzīgā, ēdam par daudz un domājam, ka galvenais ir visu sakārtot no ārpuses, nevis iekšpuses, lai gan patiesībā viss sākas iekšpusē.

Esmu ievērojusi un arī viņa apstiprināja, ka mēs esam kļuvuši nenormāli tajā, ka pārēdamies un tad sēžam uz diētas. Vienu nedēļu ēdam, vienu vai divas ieturam diētu, un tā visu laiku. It kā jau nekas, ja vien nebūtu tie teksti, ka „es nekādi nevaru nomest svaru”, un, jā, tu nevari un nevarēsi, jo nevar rīt un tad sēdēt uz diētas. Varēt jau var, bet tad nevajag gaidīt, ka tam būs rezultāts. Kaut kāds rezultāts būs, bet, visticamāk, ne tāds, kā vēlies, jo jebkura šāda darbība ķermenī rada stresu – viņš nesaprot, kas jādara, vai, tagad paēdot, būs arī rīt vai tomēr rīt jau sāksies bads un labāk to, kas apēsts šodien, likt rezervēs? Un visbiežāk liek rezervēs. Un liek tāpēc, ka baidās, ka atkal jau būs tās grūtās dienas, kad neviens nedos normāli ēst.

Kāpēc mēs to darām? Tāpēc, ka šodien apkārt ir tik daudz kārdinājumu, ka apjūkam, ka apēdam par daudz, kustamies par maz un vēl pie visa stresa gribam sevi palutināt, apbalvot (man šodien bija tik stresaina diena, vajag kūciņu). Jā, apbalvot sevi vajag, bet tam ir jābūt saprāta robežās. Mēs konstanti kaut ko iekožam – darbā viena jubileja, končiņa, kolēģim kas garšīgs, un tā visu dienu mute kustas un dibens sēž uz krēsla. Un, pat ja neknibināmies darbā, mēs ēdam, domājot, ka ir superveselīgi un labi, lai gan patiesībā tā gluži nav. Nav OK apēst veselu kasti ar zemenēm un mellenēm, jo tās taču tikai ogas. Jā, tās ir ogas un vitamīni, bet tas ir arī cukurs un produkts, kas liek atslābt gremošanas sistēmai, jo nekas jau daudz nav jāgremo. Nav OK apēst 10 aprikozes uzreiz un tad pēc divām stundām vēl tikpat daudz. Jā, tur ir vitamīni, bet tur ir arī cukurs. Nav OK apēst arbūzu un tad vēl visu ko, jo tas ir cukurs un vēl viss kaut kas.

Kā teica uztura speciālists un pavārs no Izraēlas Ošers Eidelmans, mums šodien ir viena problēma – mums ir daudz informācijas un maz zināšanu, un es nevaru viņam nepiekrist. Viena tante teica, ka tas ir super, otra – ka tomēr labāks ir kas cits, bet trešā – ka vēl kaut kas. Viens pārdod preparātu, kas ir labs 49 cilvēkiem, bet vienam nobrucina sistēmu, stāstīdams, ka tas palīdzēs. Kādam zemenes ir super, kādam metas pumpas, bet viens visu laiku stāsta, cik tās labas, un tas, kuram metas pumpas, tik ēd un ēd un sabojā to, kas ir. Un atkal – tas jau ir kosmētiskais remonts, nevis būvēšana no pamatiem. Mēs visu laiku kārtojam kosmētiski un raustām ķermeņi, klausoties, ko teica tantes, interneta ziņas un gūgle, bet piemirstam ieklausīties vissvarīgākajā no visiem – savā ķermenī. Mēs viņu pārbāžam, kad viņš jau saka STOP. Mēs viņam liekam ēst to, ko viņš negrib (jo draugam tas garšo un izlasīja, ka ir labs). Un tā visu laiku. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs gribam izskatīties skaistāki un justies labāk, un tas ir super, bet to var panākt tikai un vienīgi ar pareizu ēšanu (nē, es nerunāju par salātlapu graušanu, maizi ar avokado un neko vairāk), un viss. Nevienas zāles nepalīdzēs nomest svaru, ja turpināsi ēst karbonādi, rasolu un vēl pēc tam uzdzersi pa virsu kapučīno.

Tāpēc beidzam stresināt paši sevi un dārgāko, kas ir, – ķermeni. Dzīvojam katru dienu tā, ka tā ir tāda, kad gribas pasniegt vislabāko sev.

Tags

beauty
skaistums

līdzīgi ieraksti

Iesakām apskatīt