Pasaules topmodele – meitene no Latvijas
Teksts: Ulla Vaite, Ērika Šmeļkova
Foto Amílcar Lusinchi
Stils Anna Sandri
Matu sakārtojums un meikaps: Daniel Rull/Dior Make up
Modele Eva Bērziņa (UNO MODELS)
Fotogrāfa asistente Vendula Kotek
Jūs esat viena no tām latviešu topmodelēm, kura sadarbojusies ar L’Officiel. Kuru starptautisko žurnālu lapās vēl esat bijusi redzama un kurus vēl vēlaties iekarot? Kādas fotosesijas visspilgtāk palikušas atmiņā?
Parādīties Vogue, Numero, Dazed&Confused un citu žurnālu lappusēs allaž ir bijis prestiži, taču man svarīgāk šķiet tas, ar kādiem fotogrāfiem, meikapa māksliniekiem, frizieriem, stilistiem un viņu asistentiem jāstrādā. Man ir būtiski, kādas izjūtas rodas pēc komandā aizvadītās dienas.
Spilgtāk atmiņā paliek tās fotosesijas, kuras liek izkāpt no komforta zonas, pārvarēt robežas un kuru rezultātā top kas man jauns un nozīmīgs – interesantas fotogrāfijas, sajūtas, savstarpējā saikne.
Kādi ir bijuši nozīmīgākie notikumi jūsu karjerā un arī personīgajā dzīvē, kopš profesionāli pievērsāties modeles karjerai?
Karjera veidojas no mazāk svarīgākiem notikumiem, kuros ieguldīts milzīgs komandas darbs. Manas karjeras sākums bija ļoti dinamisks – gaitas modes pasaulē sāku ar dalību Prada šovā, pēc tam kļuvu par vienu no Dolce&Gabbana kampaņas sejām. Esmu pateicīga, ka man vairāk nekā desmit reižu ir bijusi iespēja defilēt Chanel šovā un līdz ar to pabūt dažādās pasaules malās.
Personīgo dzīvi mēģinu nejaukt ar darbu. Protams, atpazīstamība ir neizbēgama, tāpēc jāpiedomā, ko rādu pasaulei, ko daru, kā pasniedzu sevi sabiedrībā. Tomēr radikāli nekas nav mainījies.
Kādas ir modeļu darba aizkulises? Varbūt gadās arī tādas fotosesijas vai skates, kuras labāk aizmirst?
Nav tādu notikumu, ko gribētos aizmirst, lai gan reizēm sakostiem zobiem turies, lai kādam neuzkliegtu. Vienmēr jāatceras, ka pacietība un tolerance ir daļa no darba. Es nudien vairs negribētu piedalīties tādās skatēs un fotosesijās, kurās modelēm sagādātie apavi ir divus izmērus par mazu, kurās divas reizes dienā balina uzacis, matus mazgā sabiedriskajā tualetē ar aukstu ūdeni. Aizmirst to nevēlos, taču negribu to pieredzēt vēl kādu reizi. Jā, dažreiz alternatīvu nav, un šī ir tā modeļu darba daļa, kas žurnālu bildēs neparādās.
Ar kādām ievērojamām personībām jums bijusi iespēja satikties, pateicoties modeles darbam?
Ja runājam par visā pasaulē zināmiem cilvēkiem, tad noteikti Mjučia Prada, Karls Lāgerfelds, Klaudija Šifere, Keira Naitlija. Pateicoties modeles darbam, man ir bijusi iespēja sastapt slavenības gan no modes, gan citām industrijām. Jāteic, ka viņus visus vieno harizma, sirsnība, mērķtiecīgums, cilvēcīgums un radošums. Šķiet, tas strāvo viņiem cauri, liekot saskatīt un saprast ko vairāk. Viņu personības spēks ir tik liels, ka ar to pietiktu desmit cilvēkiem.
Kāds ir jūsu dienas režīms, kā noris profesionālo iemaņu pilnveidošana?
Kā jau daudzi atskārtuši, nav viegli atrast pieņemamu diētu, ko ievērot ik dienu. Līdz 17 gadu vecumam man nebija jādomā par figūru, bet tad augums sāka kļūt sievišķīgāks un nācās pievērsties sevis uzturēšanai formā. To daru arī tagad. Ēdu veselīgi un sabalansēti, nelietoju miltu izstrādājumus un piena produktus, dzeru daudz ūdens un zāļu tējas, manā ēdienkartē pārsvarā ir dārzeņi un zivis. Vienmēr esmu interesējusies par sportu, allaž esmu bijusi aktīva. Nu jau kādu laiku esmu aizrāvusies ar jogu, taču man patīk arī skriet un augstas intensitātes treniņi, ikdienā daudz staigāju. Savukārt izglītošanās nolūkos lasu grāmatas, apmeklēju muzejus un izstādes.
Kādus padomus jūs dotu jaunajām modelēm?
Lai darbotos šajā industrijā, jābūt mentāli stiprai un nedrīkst personīgi uztvert citu viedokļus. Vienlaikus jāņem un jānovērtē viss, ko tā dod, jo nekad nevar zināt, kas notiks rīt, – industrija mainās tik strauji, ka vienā dienā tu esi pieprasīta, bet jau nākamajā – lieka.
No kā jāuzmanās modeles profesijā? Kādas rakstura īpašības ir noteicošās, lai gūtu panākumus?
Jāraugās, lai tev nekāpj uz galvas, un jāuzmanās, lai pašai nesakāpj galvā. Jāapzinās, ka modes pasaule ir skarba. Tā nenozīmē tikai gozēšanos kameras priekšā, jo esi vinnējusi gēnu loterijā. Kā jau minēju, industrija mainās strauji, mainās gan tendences, gan klientu vēlmes. Līdz ar to nav tādu konkrētu īpašību, kas tevi noteikti izvirzīs industrijas pirmajās rindās. Tāpat kā daudzās jomās par labu nāk pārliecība par sevi, bet ne iedomība.
Ko varat pastāstīt par modeļu darba slideno pusi: saviesīgo dzīvi, burziņiem, dažādām atkarībām, attiecībām ar ietekmīgiem ļaudīm?
Nav noslēpums, ka slidenā puse pastāv, taču no modeles pašas atkarīgs, vai viņa ies šo ceļu. Tajā pašā laikā ir arī tādi saviesīgi pasākumi, kuros ir būtiski parādīties un veidot kontaktus ar ietekmīgiem cilvēkiem, jo tas nāks par labu karjerai.
Ar kuriem jūsu iecienītiem modes māksliniekiem ir veidojusies arī sadarbība?
Varu minēt Stellu Makartniju un Fēbi Filo. Vēl gribētos strādāt ar Tomu Fordu un The Row dizainerēm Olsenām. Ja cilvēks ir patiesi aizrāvies ar darbu un nav ieciklējies tikai uz sevi, sastrādāties un projicēt viņa vīziju ir liels gods.
Kāda ir jūsu attieksme pret apģērbu? Ko valkājat ikdienā, ko – saviesīgos pasākumos?
Mans stils ir mainīgs un atkarīgs no tā, kā jūtos. Daždien varu tērpties puiciski un oversize drēbēs, citreiz izvēlos minimālismu, sievišķīgu stilu, spilgtas krāsas vai tikai pelēku. Tomēr pārsvarā manā garderobē ir tumši zils, melns un pelēks apģērbs – ērts gan ikdienā, gan darbā. Dodoties uz pasākumiem, izvēlos tumšas krāsas tērpus – kleitu vai bikškostīmu ar zelta vai sudraba rotām. Augstpapēžu apavi un somiņas gan man ne visai patīk.
Vai atliek laika arī hobijiem?
Atkarībā no sezonas un atrašanās vietas brīvā laika var būt vairāk vai mazāk. Visbiežāk to pavadu, lasot grāmatas, iepazīstot pilsētu un jaunus cilvēkus, apmeklējot muzejus un pasākumus, arī jogas nodarbības. Katrā pilsētā cenšos izveidot sev kaut ko paliekošu un mājīgu.
Ko jūs šodien teiktu tai Evai, kas pirms vairākiem gadiem spēra pirmos soļus uz modes mēles?
Uzticies un ieklausies savos aģentos un tuvajos cilvēkos, kā arī novērtē un izbaudi iespējas.
