VISAS PROBLĒMAS IR RISINĀMAS
Zoopsihiatrija ir diezgan jauns, taču ļoti svarīgs veterinārijas novirziens. Aktīva tās attīstība sākās pēc šokējošu pētījumu rezultātu publicēšanas: gan Latvijā, gan visā pasaulē dzīvniekus iemidzina galvenokārt uzvedības problēmu, nevis neārstējamu slimību dēļ.
Alberts Čipuštanovs jau daudzus gadus specializējas dzīvnieku uzvedībā un stāsta, ka cilvēkam un dzīvniekiem ir līdzīgas psihiskas problēmas. Dzīvniekiem, protams, nemēdz būt depresija, taču ir ne mazums citu problēmu, piemēram, agresivitāte un dažādas fobijas. Piemēram, mājdzīvnieki bieži cieš no separācijas sindroma jeb bailēm šķirties no saimnieka, kas izpaužas gan kā paškaitniecība un mantu bojāšana, gan bedru rakšana uz ielas un problēmas ar dabisko vajadzību nokārtošanu.
«Visas šis problēmas ir risināmas. Reizēm pietiek ar dažām terapijas nedēļām, dažkārt paiet ilgāks laiks, taču visas novirzes ir ārstējamas,» apgalvo Alberts.
ĢIMENES BIZNESS
Alberta novērojumi liecina, ka izplatītākā problēma ar jaunu suni ir nekontrolējama agresivitāte, bet ar kaķi – nevēlēšanās izmantot tualeti.
«Es vienmēr lūdzu, lai uz pirmo konsultāciju, kas var ilgt no vienas līdz trim stundām, ierodas visa ģimene,» stāsta zoopsihiatrs. «Uzklausu katra ģimenes locekļa, arī bērnu, versiju. Vēroju, kā viņi uzvedas, atzīmēju dresūras un audzināšanas kļūdas un diagnosticēju dzīvnieka problēmas. Pēc tam izskaidroju pieļautās kļūdas, izstrādāju individuālu uzvedības korekcijas metodiku un sastādu detalizētu rīcības plānu. Vajadzības gadījumā nozīmēju dzīvniekam medikamentus.
Dzīvnieka uzvedība atkarīga no trim faktoriem: iedzimtības, iepriekšējās pieredzes un konkrētās situācijas. Ja pirmo no tiem mainīt nevar, pārējos divus var un vajag, lai kopdzīve ar četrkājaino draugu būtu komfortabla gan jums, gan viņam. Kā to panākt? Uzturēt uzticības pilnas attiecības un nesodīt dzīvnieku par pārkāpumiem, bet pēc iespējas ignorēt nevēlamu un veicināt vēlamu uzvedību.»
PRETKOŠANAS PADOMS
Vai mājas suns mēdz kost? Prоtams. Turklāt tas nav atkarīgs no šķirnes, apmēriem un vecuma. Jebkurš suns var kļūt agresīvs un reizēm pat likt lietā zobus. Kāpēc tā?
Alberts apgalvo, ka šo problēmu rada paši saimnieki. Sākumā aktīvs kucēns, kurš rotaļājoties lec viņiem virsū un kož, šķiet ļoti mīlīgs – viņu atvaira un pa jokam norāj, bet nepārtrauc nevēlamo uzvedību un nenovirza uzmanību uz ko citu. Kucēns aug, līdz ar viņu aug arī ķepas un zobi. Drīz vien saimnieku rokas un kājas klāj skrambas un vieglu kodienu pēdas, bet vēlāk, ja sunim kas nepatīk, viņš sāk draudīgi rūkt.
«Sākumā tā ir rotaļa, bet ar laiku suns var kļūt nekontrolējams un pat bīstams,» paskaidro Alberts. «Tāpēc ļoti svarīgi jau no paša sākuma pareizi attiekties pret suņa uzvedību un novirzīt tā enerģiju citā gultnē. Suns pēc dabas ir racionāla būtne un dara tikai to, kam saskata jēgu. Ja suns lec jums virsū, bet jūs stāvat kā stabs un skatāties uz citu pusi, viņam tas ātri apniks. Labākā metode kucēna audzināšanā ir pareizas un nepareizas uzvedības marķēšana – labu uzvedību vajag atalgot ar uzslavu, gardumu vai rotaļlietu, bet sliktu censties ignorēt.»
Veterināro klīniku «Ikaross» adreses Rīgā:
Iļģuciems, Lilijas 28 tālr. +37167466755
Bolderāja, Gobas 10а tālr. +37167434349