Lifestyle

Seanss ar zoopsihologu

Pandēmija izraisījusi globālu mājdzīvnieku bumu – cilvēki masveidā iegādājušies mājas mīluļus, galvenokārt suņus un kaķus. Taču bieži vien komplektā ar pūkaino draugu nāk grūtības ar tā aprūpi un audzināšanu. Pat ja ģimenē jau ir labi audzināti un paklausīgi četrkājaiņi, ar jaunpienācēju var rasties problēmas, īpaši tāpēc, ka tagad dzīvniekus bieži ņem no patversmēm, kuriem mēdz būt visai skarba pieredze. Par to, kā palīdzēt sev un jaunajam ģimenes loceklim, stāsta Rīgas veterinārklīnikas «Ikaross» ārsts kinologs, sertificēts veterinārārsts un zoopsihiatrs Alberts Čipuštanovs.
Reading time 5 minutes

PROFESIONĀLIS

Mīlestība pret dzīvniekiem ne tikai noteica Аlberta profesijas izvēli, bet arī lika pamatus ģimenes biznesam. Kopā ar dzīvesbiedri Natāliju viņš atvēra Rīgā divas veterinārās klīnikas «Ikaross», kas tā nosauktas par godu mīļotajam vācu aitu sunim Ikarosam.

Alberts ir augstākās klases speciālists. Pirms 30 gadiem viņš absolvēja Sanktpēterburgas veterināro institūtu (tagad tā ir slavenā Sanktpēterburgas Valsts veterinārās medicīnas universitāte) un lieliski pārzina dažādu dzīvnieku ieradumus un īpatnības, bet īpaši pieķēries suņiem. Viņš ir strādājis par kinologu instruktoru Valsts robežsardzē, muitā un policijā, palīdzējis izveidot kinoloģijas vienību Latvijas armijā un sadarbojies ar Saeimu un Valsts prezidenta kanceleju, strādājot ar sprāgstvielu meklēšanā apmācītiem suņiem. Līdz ar praktisko darbību Alberts pastāvīgi pilnveido profesionālās zināšanas un ir mācījies Vācijā, Čehijā un Lielbritānijā, kā arī apguvis zoopsihiatriju Luksemburgas universitātē.

1634890152434269 ac2

VISAS PROBLĒMAS IR RISINĀMAS

Zoopsihiatrija ir diezgan jauns, taču ļoti svarīgs veterinārijas novirziens. Aktīva tās attīstība sākās pēc šokējošu pētījumu rezultātu publicēšanas: gan Latvijā, gan visā pasaulē dzīvniekus iemidzina galvenokārt uzvedības problēmu, nevis neārstējamu slimību dēļ.

Alberts Čipuštanovs jau daudzus gadus specializējas dzīvnieku uzvedībā un stāsta, ka cilvēkam un dzīvniekiem ir līdzīgas psihiskas problēmas. Dzīvniekiem, protams, nemēdz būt depresija, taču ir ne mazums citu problēmu, piemēram, agresivitāte un dažādas fobijas. Piemēram, mājdzīvnieki bieži cieš no separācijas sindroma jeb bailēm šķirties no saimnieka, kas izpaužas gan kā paškaitniecība un mantu bojāšana, gan bedru rakšana uz ielas un problēmas ar dabisko vajadzību nokārtošanu.

«Visas šis problēmas ir risināmas. Reizēm pietiek ar dažām terapijas nedēļām, dažkārt paiet ilgāks laiks, taču visas novirzes ir ārstējamas,» apgalvo Alberts.

1634890168541659 ac1

ĢIMENES BIZNESS

Alberta novērojumi liecina, ka izplatītākā problēma ar jaunu suni ir nekontrolējama agresivitāte, bet ar kaķi – nevēlēšanās izmantot tualeti.

«Es vienmēr lūdzu, lai uz pirmo konsultāciju, kas var ilgt no vienas līdz trim stundām, ierodas visa ģimene,» stāsta zoopsihiatrs. «Uzklausu katra ģimenes locekļa, arī bērnu, versiju. Vēroju, kā viņi uzvedas, atzīmēju dresūras un audzināšanas kļūdas un diagnosticēju dzīvnieka problēmas. Pēc tam izskaidroju pieļautās kļūdas, izstrādāju individuālu uzvedības korekcijas metodiku un sastādu detalizētu rīcības plānu. Vajadzības gadījumā nozīmēju dzīvniekam medikamentus.

Dzīvnieka uzvedība atkarīga no trim faktoriem: iedzimtības, iepriekšējās pieredzes un konkrētās situācijas. Ja pirmo no tiem mainīt nevar, pārējos divus var un vajag, lai kopdzīve ar četrkājaino draugu būtu komfortabla gan jums, gan viņam. Kā to panākt? Uzturēt uzticības pilnas attiecības un nesodīt dzīvnieku par pārkāpumiem, bet pēc iespējas ignorēt nevēlamu un veicināt vēlamu uzvedību.»

PRETKOŠANAS PADOMS

Vai mājas suns mēdz kost? Prоtams. Turklāt tas nav atkarīgs no šķirnes, apmēriem un vecuma. Jebkurš suns var kļūt agresīvs un reizēm pat likt lietā zobus. Kāpēc tā?

Alberts apgalvo, ka šo problēmu rada paši saimnieki. Sākumā aktīvs kucēns, kurš rotaļājoties lec viņiem virsū un kož, šķiet ļoti mīlīgs  – viņu atvaira un pa jokam norāj, bet nepārtrauc nevēlamo uzvedību un nenovirza uzmanību uz ko citu. Kucēns aug, līdz ar viņu aug arī ķepas un zobi. Drīz vien saimnieku rokas un kājas klāj skrambas un vieglu kodienu pēdas, bet vēlāk, ja sunim kas nepatīk, viņš sāk draudīgi rūkt.

«Sākumā tā ir rotaļa, bet ar laiku suns var kļūt nekontrolējams un pat bīstams,» paskaidro Alberts. «Tāpēc ļoti svarīgi jau no paša sākuma pareizi attiekties pret suņa uzvedību un novirzīt tā enerģiju citā gultnē. Suns pēc dabas ir racionāla būtne un dara tikai to, kam saskata jēgu. Ja suns lec jums virsū, bet jūs stāvat kā stabs un skatāties uz citu pusi, viņam tas ātri apniks. Labākā metode kucēna audzināšanā ir pareizas un nepareizas uzvedības marķēšana – labu uzvedību vajag atalgot ar uzslavu, gardumu vai rotaļlietu, bet sliktu censties ignorēt.»

Veterināro klīniku «Ikaross» adreses Rīgā:

Iļģuciems, Lilijas 28 tālr. +37167466755

Bolderāja, Gobas 10а tālr. +37167434349

ikaross.lv

līdzīgi ieraksti

Iesakām apskatīt